Latvijas karaļa runa

Pievienot(split)(pray)
Alfrēds Kukuts tēmā Bērni un ģimene, Pārdomas, Politika
14. jūl 11:37 · Aptuvenais lasīšanas ilgums - 7 min
CIONAS GUDRO PROTOKOLI - XIII
13.no­da­ļa
13.1.Rū­pes par die­niš­ķo mai­zi
Rū­pes par die­niš­ķo mai­zi spiež lēt­ti­cī­gos ciest klu­su un būt mū­su pa­klau­sī­giem kal­piem.
No vi­ņu vi­dus mēs iz­rau­gā­mies sa­vai pre­sei pie­mē­ro­tus ļau­dis.
Vi­ņu uz­de­vums ir ap­lū­kot no mū­su in­ter­ešu vie­dok­ļa vi­su to, ko mēs sa­vās ofi­ci­āla­jās la­pās tie­ši ie­kļaut ne­va­ram.
Ja strī­dī­gais jau­tā­jums ir iz­vir­zīts, mēs mie­rī­gi va­ram veikt vē­la­mos pa­sā­ku­mus un tau­tai pa­vēs­tīt par to kā par no­ti­ku­šu fak­tu.
Ne­viens ne­drīk­stēs pra­sīt šo pa­sā­ku­mu at­cel­ša­nu vai gro­zī­ša­nu, jo tie tiek at­tē­lo­ti kā līdz­ši­nē­jā stāvok­ļa uz­la­bo­jums.
Pre­se vi­sai drīz no­vēr­sīs sa­bied­ris­ko do­mu jaun­iem jau­tā­ju­miem.
Mēs, Gud­rie, ta­ču esam mā­cī­ju­ši ļau­dis no­vā­ji­nāt se­vi mū­žī­gās slā­pēs pēc kaut kā jaun­a.

13.2. Valsts­tie­sī­bu jau­tā­ju­mi
Uz šo jaun­o jau­tā­ju­mu ap­sprie­ša­nu me­tī­sies dum­jie tau­tas lik­te­ņu va­dī­tā­ji.
Vi­ņi vēl ar­vien ne­var sa­prast, ka vi­ņiem nav ne­kā­das jē­gas par to, ko vi­ņi grib iz­šķirt.
Valsts māk­slas jau­tā­jums ir sa­pro­tams ti­kai tiem, ku­ri jau ga­du sim­te­ņiem ir to pār­zi­nā­ju­ši un ar to no­dar­bo­ju­šies.
No vi­sa teik­tā jūs re­dzē­sit, ka mēs tie­ca­mies pēc tau­tas uz­ti­cī­bas, lai vieg­lāk lais­tu va­ļā mū­su valsts ma­šī­nu.
Jūs bū­sit ie­vē­ro­ju­ši, ka sa­bied­ris­kās do­mas at­bal­stu mēs mek­lē­jam ti­kai tad, ja lie­ta gro­zās ap tuk­šiem vār­diem, ap jau­tā­ju­miem, ku­rus mēs pa­ši esam ie­ne­su­ši pa­sau­lē.
Bet fak­tis­ki mēs da­rām to, ko pa­ši gri­bam. Pats par se­vi sa­pro­tams, ka mēs pas­tā­vī­gi at­gā­di­nām, ka vi­sā dar­bī­bā mūs va­da ce­rī­ba un vēl­me pēc ie­spē­jas kal­pot vis­pā­rē­jam la­bu­mam.

13.3.Saim­nie­cis­kie jau­tā­ju­mi
Lai pā­rāk ne­mie­rī­go ļau­žu uz­ma­nī­bu no­vēr­stu no valsts māk­slas jau­tā­ju­mu ap­sprie­ša­nas, mēs priekš­plā­nā iz­vir­zām it kā jaun­us valsts māk­slas jau­tā­ju­mus: jau­tā­ju­mus par in­dus­tri­ju, lai cil­vē­ki va­rē­tu ša­jā dar­ba no­za­rē iz­tra­ko­ties.
Ma­sas ir ar mie­ru pa­likt bez­dar­bī­bā, at­pūs­ties no “po­li­tis­kās” dar­bī­bas (ku­rai mēs tās audzi­nā­jām, lai ar šo ma­su pa­lī­dzī­bu ap­ka­ro­tu lēt­ti­cī­go val­dī­bas) vie­nī­gi ar no­tei­ku­mu, ja būs jaun­a no­dar­bo­ša­nās, ku­rā mēs tām it kā no­rā­dī­sim tās po­li­tis­ko vir­zie­nu.

13.4.Iz­prie­cas un pub­lis­kie na­mi
Lai ma­sas pa­šas no se­vis ne­nāk­tu pie at­skār­smes, mēs tās iz­klai­dē­jam ar da­žā­dām iz­prie­cām, spē­lēm, kais­lī­bām un tau­tas na­miem.
Drīz mū­su pre­sē pa­rā­dī­sies zi­ņa par prē­mi­jām vis­da­žā­dā­ka­jās māk­slas un spor­ta no­za­rēs.
Šā­du iz­prie­cu pār­pil­nī­ba pil­nī­gi no­vēr­sīs ma­su do­mas no jau­tā­ju­miem, par ku­ru īs­te­no­ša­nu dzī­vē mums ar tām nāk­tos stip­ri cī­nī­ties.
Ja cil­vē­ki maz pa­ma­zām ar­vien vai­rāk zau­dēs spē­ju pat­stā­vī­gi do­māt, vi­ņi ska­tī­sies uz vi­su ar mū­su acīm. Tad mēs vie­ni pa­ši ie­ne­sī­sim jaun­us do­mu vir­zie­nus, da­bis­ki, ti­kai ar tā­du per­so­nu starp­nie­cī­bu, ku­ras ne­tiek tu­rē­tas aiz­do­mās, ka tās ir sais­tī­tas ar mums.

13.5. Ir ti­kai vie­na pa­tie­sī­ba
Tik­līdz mū­su kun­dzī­ba būs at­zī­ta, brīv­do­mī­gā sap­ņo­tā­ju lo­ma būs no­spē­lē­ta.
Līdz tam lai­kam vi­ņi iz­da­rīs mums vis­lie­lā­kos pa­kal­po­ju­mus.
Tā­dēļ arī turp­māk mēs gri­bam ma­su do­mas vir­zīt uz vi­sā­dām dē­kai­nām mā­cī­bām, ku­ras ir jaun­as un arī it kā prog­re­sī­vas.
Mēs ta­ču ar “prog­re­su” ļo­ti sek­mī­gi dum­jās lēt­ti­cī­go gal­vas esam sa­gro­zī­ju­ši.
Starp vi­ņiem nav ne­vie­na, kas bū­tu spē­jīgs ap­tvert, ka šis vārds vi­sos ga­dī­ju­mos aiz­sedz pa­tie­sī­bu, ja nav ru­na par saim­nie­cis­kiem at­ra­du­miem,
jo ir ti­kai vie­na pa­tie­sī­ba, ku­rā nav vie­tas ne­kā­dam prog­re­sam.
Kā kat­ra vil­tus do­ma, tā arī prog­ress kal­po ti­kai pa­tie­sī­bas aiz­seg­ša­nai,
lai to ne­viens, iz­ņe­mot mūs, Die­va iz­re­dzē­tos, pa­tie­sī­bas glā­bē­jus, ne­pa­zī­tu.

13.6. Cil­vē­ces lie­lie jau­tā­ju­mi
Kad va­ra būs pil­nī­gi mū­su ro­kās, mū­su ora­to­ri ru­nās par cil­vē­ces lie­la­jiem jau­tā­ju­miem, ku­ri sa­viļ­ņo­ja pa­sau­li, līdz tā bei­dzot no­nā­ca mū­su lab­da­rī­ga­jā va­dī­bā.
Kam mo­dī­sies aiz­do­mas, ka vi­si jau­tā­ju­mi ra­dās sa­ska­ņā ar plā­nu,
ku­ru ne­viens lēt­ti­cī­gais nav uz­mi­nē­jis dau­dzu ga­du sim­te­ņu lai­kā?



P.S. Man personīgi šķiet, ka š ī g r ā m a t a i r k ā p a m ā c ī b a
J a u n ā s P a s a u l e s K ā r t ī b a s i e v i e s ē j i e mun k ā p a m a t s D A L L E S A D O K T R Ī N A I,kura ir veiksmīgi ieviestaun pašlaik tiek realizēta mūsu dzīvē.
Alfrēds Kukuts

Turpinājums sekos.

Kopēts 2018.gada 3.maijā no Interneta.

Datorsalikums: Alfrēds Kukuts,SVEICIENS NO izpildītājiem- Ušakovi, Ameriki, Abu Meri, Šleseri, Godmani-Goldšmiti,Rozencveigs, Stankeviči, Vanagi, Aleksandri,Žilko, Sproģi, Stepanjani ...utml....(split)

Atbildēt