Iesaki rakstu:

Nē, Lietuvā jaunajiem žurnālistiem un juristiem nav vispirms jāapgūst kāda cita profesija, lai tikai pēc tam divu gadu laikā varētu iegūt izglītību savā izvēlētajā specialitātē — tas ir pilnīgs “feiks”, norāda Viļņas Universitātes lektors.

Šī mēneša sākumā Latvijas izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) intervijā Neatkarīgajai, cenšoties pamatot ideju atrisināt pedagogu trūkumu ar viengadīgas programmas palīdzību, tajā “pārmācot” par skolotājiem citu specialitāšu absolventus, izteicās šādi:

“Sākot ar 2020. gadu, būs iespēja apgūt pedagoga kvalifikāciju viengadīgajā programmā. [...] Līdzīga sistēma darbojas daudzviet pasaulē, Lietuvā žurnālistiem ir jāstudē, piemēram, ekonomika, sporta zinātne, pedagoģija vai cita nozare, un tikai maģistra studijās viņš iegūst žurnālista specialitāti. Tāpat Lietuvā ir ar juristiem.”

Uz to Viļņas Universitātes Komunikāciju fakultātes lektors un pieredzējušais žurnālists Viktors Denisenko, kura zinātniskā darba centrā ir dažādu propagandas brīnumu un viltus ziņu izplatības analīze un kurš regulāri ierodas Rīgā uz NATO StratCom un citām konferencēm, atbildēja vienā vārdā: “Fake!”

V. Denisenko norādīja uz Viļņas universitātes mājaslapu, kur ikvienam redzama bakalaura programma žurnālistikā, no kuras izriet: jau no pirmā kursa tiek apgūta pamatīga, klasiska izglītība ar vienlīdz spēcīgu teoriju un praktiskajām nodarbībām, nevis gada vai divu garumā “kaut kas” pēc citas izglītības iegūšanas.

Tā pirmajā kursā topošajiem žurnālistiem jāapgūst komunikācijas teorija un ētika, ekonomikas teorija, ziņu izklāsts un stils, mūsdienu ziņu žurnālistika, audiovizuālie mediji, rakstošās žurnālistikas stili, balss treniņi un retorika. No otrā kursa interneta mediju žurnālistikai, interviju tehnikai, propagandas atpazīšanai utt. katru gadu klāt nāk profesionālā prakse, tālāk trešajā kursā tiek apgūta žurnālistikas vēsture, politikas un ekonomikas žurnālistika, sporta un radiožurnālistika, op-ed publicistika, pasaules literatūra un mediji, fotožurnālistika, komunikācijas psiholoģija un citi priekšmeti, uz ceturto kursu atstājot ārzemju ziņas, scenārijus un režisūru, kā arī reklāmas biznesa pamatu apgūšanu.

“Juristu bakalaura programma veidota līdzīgi,” piebilst V. Denisenko. “Savukārt žurnālistikas maģistra programmā uzsvars ir uz analītisko žurnālistiku. Tā kā tam nav nekāda saistība ar to, ko apgalvo tā jūsu ministre.”

Šuplinskas intervija:

https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/282825-suplinska-daudzi-skolotaji-strada-lidz-pensijai-nevis-atbilstosi-musdienu-prasibam.htm

Viļņas Universitātes bakalaura programma žurnālistiem:

http://www.kf.vu.lt/dokumentai/Studiju%20programos/Bakalauro/2019_ŽB_NL_svetainei_20190418.pdf

V. Denisenko “Fundamentālie problemātiskie Baltijas valstu attēlojuma aspekti Krievijas medijos”: https://www.academia.edu/9886980/The_Fundamental_Problematic_Aspects_of_the_Baltic_States_Image_in_the_Russian_Media

V. Denisenko “Krievijas propaganda — primitīva, bet efektīva”:

https://www.stopfake.org/en/opinion-new-russian-propaganda-primitive-but-effective/

V. Denisenko “Reģionālās un nacionālās drošības diskurss vietējos krievvalodīgajos medijos”: https://www.academia.edu/39510854/Regional_and_national_security_discourse_in_the_local_Russian_media_in_Lithuania

An error has occured