Iesaki rakstu:

Saistībā ar AS "Augstsprieguma tīkls" tarifa pieaugumu, tai skaitā noklausoties 8. novembra interviju ar "Augstsprieguma tīkla" valdes priekšsēdētāju Guntu Jēkabsoni, ir radušies vairāki jautājumi:

1. attiecībā uz darbiniekiem un viņu algām:

1) intervijas laikā Jēkabsones kundze minēja, ka ir samazināts darbinieku skaits, atzīmējot, ka plānots pieņemt papildu darbiniekus, kas nodarbosies ar Eiropas projektiem.

Publiski pieejamajā tarifu projektā personāla un sociālās izmaksas jaunajā tarifā ir par 48% lielākas, kas liek secināt, ka uzņēmums plāno būtiski palielināt darbinieku skaitu.

Cik darbinieku uzņēmumā bija uz 01.01.2022., cik uz intervijas dienu – 08.11.2022., cik būs gada beigās – 31.12.2022. un cik plānots pieņemt 2023.gadā, tai skaitā – cik darbinieki uzņēmumā plānoti uz 31.12.2023.?

Vai papildu amatu vietas tiek izveidotas tikai tajās struktūrvienībās, kas nodarbojas ar Eiropas projektiem, vai, piemēram, arī administratīvajās struktūrvienībās (nesen, piemēram, uzņēmums bija publicējis divu projektu vadītāju vakances Personāla daļā ar piedāvāto amatalgu no 1800 līdz 2200 EUR)?

Vai Jēkabsones kundze intervijas laikā nav samelojusies?

2) uzņēmuma darba koplīgums paredz kompensēt inflāciju darbiniekiem, atbilstoši palielinot darbinieku amatalgas. Vai uzņēmums ir nodrošinājis konstruktīvu sociālo dialogu ar arodbiedrību ar mērķi vienoties, ka darbinieku amatalgu pieaugumam ar nākamo gadu būtu, piemēram, procentuālie griesti, kas ļautu nepalielināt amatalgas par gada inflāciju, kas šogad sagaidāma kosmiska?

Cik šādas sanāksmes 2022.gada laikā bijušas ar arodbiedrību, par ko līdz šim izdevies vienoties?

3) uzņēmuma atalgojuma politika nosaka, ka amatalga var tikt noteikta līdz 30% virs tirgus mediānas. Vai ir tādi darbinieki, un, ja ir, tad cik darbinieki uzņēmumā saņem amatalgu virs atalgojuma politikā noteiktās maksimālās robežas?

Kādos amatos strādā šie darbinieki un par cik procentiem šo darbinieku amatalgas pārsniedz tirgus mediānu?

Kuram amatam uzņēmumā (neskaitot amatpersonas) tiek maksāta vislielākā amatalga, un kāda tā ir – vai tā atbilst tirgus situācijai?

2. attiecībā uz administratīvajām izmaksām:

1) Vai pēdējā gadā ir augušas izmaksas par, piemēram, juridisko biroju konsultācijām, ja jā – par cik procentiem attiecībā pret iepriekšējiem gadiem?

Vai tiek izmantotas arī juridisko biroju konsultācijas ikdienišķos jautājumus, piemēram, saistībā ar darba tiesībām; par cik procentiem pieaugušas šādu konsultāciju izmaksas attiecībā pret iepriekšējiem periodiem (piemēram, iepriekšējie 5 gadi)? Ar ko tas saistīts?

2) Vai uzņēmums izmanto konsultantu pakalpojumus ikdienišķu darbu nodrošināšanai, ja jā tad kādu konsultantu, kādās jomās un kādas ir izmaksas, tai skaitā pret iepriekšējiem gadiem (piemēram, iepriekšējos 5 gados)? Ar ko tas saistīts?

3) Cik uzņēmums ir tērējis personāla atlases kompāniju piesaistei darbinieku (neskaitot amatpersonas) atlasei 2022.gadā, cik iepriekšējos periodos (piemēram, iepriekšējos 5 gados)?

4) Cik uzņēmums iztērēja, piemēram, darbinieku 2022.gada sporta spēlēm, kā tika atlasīts uzvarējušais uzņēmums? Vai uzņēmums var pierādīt, ka ir bijusi slēgta sarunu procedūra vai kaut vai cenu aptauja, iesniedzot, tai skaitā e-pastus ar uzaicinājumiem sniegt piedāvājumu, kā arī iesniegtos piedāvājumus? Vai izvēlētais iepirkuma procedūras veids atbilst uzņēmuma iekšējiem dokumentiem?

5) Vai uzņēmums apmaksā, piemēram, stilistu un frizieru pakalpojumu rēķinus? Ja jā, – no kura laika, un kāpēc Jēkabsones kundzes uzfrišināšana ir jāapmaksā Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, pie tā, ka Jēkabsones kundzes amatalga ir aptuveni 11 000 -12 000 EUR/mēnesī?

Šie jautājumi noteikti atsedz aisberga mazāko daļu, un pirms jaunā tarifu projekta apstiprināšanas SPRK būtu nopietni jāvērtē uzņēmumam iepriekš netipiskie izdevumi, analīzi veicot padziļināti, proti, piemēram, pārējo saimnieciskās darbības izmaksu pieaugums nākamajā tarifā plānots 63%, kas ir visai biedējošs skaitlis, jo vairāk enerģētiskās krīzes laikā, un norāda uz jaunās uzņēmuma vadītājas izšķērdību.

Vai tiešām uzņēmumam ir rūpīgs un krietns saimnieks? Viss liecina par to, ka nav! Iepriekš Jēkabsones kundze bija finanšu vadītāja „Circle K”: kā tas nākas, ka pēc viņas aiziešanas finanšu rādītāji „Circle K” ir uzlabojušies, - vai tas saistīts ar Jēkabsones kundzes tieksmi uz uzņēmuma līdzekļu izšķērdēšanu?

An error has occured