Iesaki rakstu:

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.

Cilvēku ar invaliditāti tiesības būtiski pasliktinājās

Problēma ir saistīta ar invaliditātes pakalpojumu izmantošanu tiem, kuru invaliditātes pagarināšanas lietās netiek pieņemti pagaidu lēmumi un atkārtotā invaliditātes ekspertīze notiek plānotajā viena mēneša termiņā.

Visu pakalpojumu pieejamība, kurus cilvēkiem ar invaliditāti ir tiesības saņemt no valsts vai pašvaldības, šā viena mēneša laikā tiek apturēta un zaudēta, bez iespējas tiem tikt kompensētiem, kaut formāli invaliditāte, ja tiek piešķirta atkārtoti, pēc normatīvajiem aktiem skaitās nepārtraukta. Pagājušā gada vasarā Saeima pieņēma lēmumu par iespēju nepārtraukti turpināt invaliditātes pensijas saņemšanu, bet ar to ne tuvu nav pietiekami.

Ja persona ar invaliditāti ir bezdarbnieks un viņš ir reģistrēts ar invaliditāti saistītu pakalpojumu saņemšanai – dalība pasākumos tiks anulēta. Piemēram, subsidētās darbavietas parasti nav pieejamas vienmēr, bet tās tiek īstenotas pat pašai Nodarbinātības valsts aģentūrai nereti nezināmos laikos. Ja personas invaliditāte beidzas īsi pirms šo pasākumu sākšanās, pastāv iespēja, ka šā mēneša laikā viņa zaudēs sev piemērotu darba piedāvājumu.

Sabiedriskā transporta izmantošana I un II grupas invaliditātes gadījumā ir bezmaksas visā valsts teritorijā. Šajā gadījumā praktiski tas nenotiek. Šā gaidīšanas mēneša laikā tiks zaudēta iespēja izmantot šo būtisko atvieglojumu, bet nepastāv neviens normatīvais akts, kas cilvēkam ar invaliditāti atgriezīs faktiski nepamatoti mēneša laikā iztērētos līdzekļus sabiedriskā transporta izmantošanai.

Ļoti nopietns zaudējums ir asistenta pakalpojuma pārtraukšanās. Šādā veidā Latvijas valsts neievēro Starptautisko personu ar invaliditāti tiesību hartu, kura īpaši definē integrācijas lomu sabiedrībā, izmantojot tieši valsts atbalstu. Mani izbrīna, ka neviena no Latvijas plaši zināmajām cilvēku ar invaliditāti organizācijām nav par to ieminējusies publiski.

Dzīvokļu rindas zaudēšana. Pat nav jēgas iztirzāt, cik šis ir svarīgs pakalpojums smagi un ļoti smagi slimiem cilvēkiem, ja, piemēram, cilvēks zaudē rindā uz servisa dzīvokli.

Regresīvie nodokļi invaliditātes gadījumā

Ja pašnodarbināta persona gada laikā negūst ar nodokli apliekamus ieņēmumus 50 eiro apmērā, viņai tādā gadījumā valsts kasē jāieskaita minimālā nodokļa likme 50 eiro apmērā. Tā kā personām ar invaliditāti neapliekamais minimums ir lielāks nekā bez atvieglojumiem nodarbinātajiem, tas nozīmē, ka uz viņām var attiekties regresīva nodokļu kārtība.

Piemēram, ja veselas personas neapliekamais minimums mēnesī ir 100 eiro un viņa gūst ienākumus 154 eiro apmērā mēnesī, tad apliekamais ienākums mēnesī ir 54 eiro (54 * 23%), kas gadā veido 149,04 eiro un šādā gadījumā minimālā nodokļu likme nav jāmaksā.

Citādāk būs ar personu ar invaliditāti, piemēram, I un II grupas invaliditātes gadījumā: neapliekamais minimums ir 154 eiro, un, ja persona gūst tādus pašus ienākumus kā vesela persona – 154 eiro mēnesī, apliekamā ienākuma nebūs, un uz viņu attieksies minimālā nodokļa maksājums 50 eiro apmērā gadā.

Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā cilvēkiem ar invaliditāti ir jāmaksā vairāk nodokļu nekā veseliem cilvēkiem. Īsts esošā labklājības ministra Jāņa Reira nekompetences piemērs, kas atmasko viņa patiesos pūliņus cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanā - kvalitāte ar mīnus zīmi.

Jūs komentāros rakstīsiet, ka nav starpības, kādu nodokli maksāt, jo abos gadījumos tik un tā jāmaksā nodokļi. Nebūs tiesa: valstij samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli var atgūt kā pārmaksātos nodokļus, kamēr to nevar izdarīt ar minimālā nodokļa likmi. Cilvēks ar invaliditāti tik un tā paliek zaudētājos.

Apzināti veidota sistēma, kurā cilvēkam nav paredzētas vietas

Invaliditātes piešķiršanas kārtība tika mainīta, lai padarītu to progresīvāku, mūsdienīgāku. Patiesībā šīs likuma nepilnības attiecas arī uz tiem, kuriem invaliditāte tiek piešķirta pirmo reizi. Likuma kvalitāte komfortabli liek justies tikai tā pieņēmējiem, kuri praktiski to uz savas ādas nejūt.

Šāda kvalitāte ir apzināti veidota, diskutēta un pieņemta tikai divus ar pusi gadus atpakaļ Labklājības ministrijā. Pusotra gada laikā Jānis Reirs nav uzskatījis par nepieciešamu iedziļināties likuma radītajās nepilnības un ar steigu tās novērst.

An error has occured