Iesaki rakstu:

www.conexus.lv var redzēt, ka Inčukalna gāzes krātuvē jūlijā glabātās gāzes apjoms mēnesī ir pieaudzis par aptuveni 1,85TWh un tagad veido aptuveni 11,5TWh. Puse gāzes pieder Latvijas komersantiem, puse ārvalstu.

Jūlija pieaugums ir bijis vidēji 60GWh/d, ko nosaka Kiemenai starp stacijas kapacitātes griesti, kur gāze plūst iekšā no Klaipēdas LNG termināla. Kaut kas plūst ārā, kaut ko pumpēja iekšā Latvijas gāze no Krievijas.

Ja pieņemam, ka LV komersantu gāze domāta LV tirgum, ārvalstu - ārvalstīm, tad pašlaik LV vajadzībām IGK glabājas apt.5,75TWh. Kiemenai jaudas nosaka limitus gāzes ieplūšanai IGK, Krievijas gāzes vairs nebūs, no Igaunijas nekas arī neplūdīs.

Tātad Inčukalna gāzes krātuvē iekšā var plūst tikai no Kiemenai tie paši aptuveni 2TWh/mēn, no kā Latvijas vajadzībām ir aptuveni puse. Tātad līdz apkures sezonai oktobrī ir 2 mēneši, ieplūdīs 4TWh, no tā Latvijas vajadzībām 2TWh.

Tad varam prognozēt, ka 01.10.22 Inčukalna gāzes krātuvē Latvijas vajadzībām būs aptuveni 7,75TWh. Bet 2021. gadā LV patērēja 12,5TWh. Iztrūks vēl 4,75TWh. Bet šie ir tomēr optimistiski aprēķini, jo tie balstās uz pieņēmumu, ka Klaipēdas LNG termināla jaudas vispār būs saistītas ar Inčukalna gāzes krātuvi.

Riski ir tajā, ka Klaipēdas LNG termināli 2022. gada 3.un 4.ceturksnī jaudas ļoti aktīvi ir rezervējuši poļi. Problēma ir tā, ka Klaipēdas LNG terminālis ir krietni par mazu trīs Baltijas valstu, kur nu vēl Polijas un Somijas patēriņam.

Un tas viss ir ar pieņēmumu, ka Klaipēda strādā bez pārtraukuma, bez remonta, bez kļūmēm, un, Dievs, pasarg’, bez incidentiem ieskaitot terorismu.

Risinājums - Baltijas jūrā nepieciešami vēl 5-7 jauni LNG termināļi, kuru kopējā jauda sedz lielāko daļu no apt.1250TWh 6 valstu (FIN, EE, LV, LT, POL, GER) patēriņa. Vācija būvē 4, Polijā ir 1, būs vēl 1, LT ir 1, EE būvē 1, FIN būvē 1. Ko Latvija: cer uz kaimiņiem. Kāpēc?

An error has occured