Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pilnībā nekādas motivācijas godīgi maksāt nodokļus. VID - tā ir legāla, ar likumu sakārtota valsts reketa institūcija, kas balstīta uz Latvijas uzņēmējvides iznīcināšanu. Vai nodokļu maksātāji brauc pa labākiem ceļiem? Vai nodokļu maksātāji redz, ka viņu vecāki saņem pensijas, par kurām iespējams izdzīvot? Kur mēs redzam, ka mūsu nauda aiziet? Tā ir vienvirziena kustība - valsts ņem, bet neko nedod.

Tā vietā aizvien jauni skandāli par valsts līdzekļu piesavināšanos lielos apmēros, kur tiek rosinātas jaunas tiesas prāvas, kuras ilgs gadiem, kā rezultātā noklusīs un lietas tiks izbeigtas bez sodiem dažādu juridisku manevru rezultātā.

Kāds valsts iedzīvotājiem labums no tā, ka VID uzbūvēja sev jaunu daudzmiljonu centrālo ēku? Tas ir "bullshits" - tās reklāmas par aicinājumu būt godīgam un maksāt godīgi: "Nevis nemaksā, bet samaksā!"

Atklāti sakot, uzņēmumus un to īpašniekus, kas izvairās no nodokļu maksāšanas, nevajadzētu saukt par noziedzniekiem. Kā valsts pret uzņēmējiem, tā uzņēmēji pret valsti. Jo patiesībā ir virkne nozaru, kur ar esošo nodokļu slogu nav iespējams pastāvēt (nebankrotēt), ja visu dara godīgi. Valsts piespiež uzņēmēju būt negodīgam, lai vēlāk rīkotu raganu medības un kārtu pie kaunināšanas staba.

Izvairīšanos no nodokļu maksāšanas es noformulētu kā nevēlēšanos dalīties ar valsti līdzekļos, kuru nopelnīšana ir grūti nākusies. Un rezultātā tev pašam ir nepieciešami šie līdzekļi, lai uzturētu savus vecākus pensionārus, bērnus, maksātu par veselības aprūpi, pirktu jaunas riepas, ko regulāri pārsist uz ceļiem (izbrauciet pa Rīgas galveno - Brīvības ielu no viena gala līdz otram - kauns), ka arī veiktu citu izmaksu segšanu, kurām normālā gadījumā būtu jābūt segtām no nodokļu naudas.

Ja uzņēmēji katrs atsevišķi pārvaldītu savas finanses tā, kā tiek izsaimniekota nodokļu nauda, - nebūtu neviena uzņēmuma. Kādam ir baigais brīnums par to, ka uzņēmējs neuztic savu naudu diletantam ar lielu apetīti, kurš neprot ar to apieties?

VID vēlas apēst vistu, kas dēj zelta olas, tikai tamdēļ, ka apetīte lielāka nekā vistas dēšanas ātrums. Bet, kad visas vistas būs apēstas, - ko tālāk? Kas dēs zelta olas? No birokrātisku papīru kaudzes ražošanas valsts uzpūstajā pārvaldes mehānismā jau nekāda pievienotā vērtība nerodas, kādam jau vajag arī radīt to iekšzemes kopproduktu, ražojot un sniedzot reālus pakalpojumus. Darbs Saeimā, regulāri pārgrupējoties un pārdalot ieņemamos amatus, jau īsti nav darbs.

Uzskatāmākai sapratnei velkot paralēles ar ražošanas procesu: iedomājieties, ka vienas fabrikas 100 darninieki katru dienu nāktu uz darbu un nevis veiktu savu tiešo darbu (piemēram, skrūvētu, urbtu, zāģētu, līmētu u.t.t.), bet cauras dienas aizvadītu diskusijās, kurš ko darīs (kurš skrūvēs, kurš urbs, kurš zāģēs un līmēs u.t.t.). Rezultātā laiks ir pagājis, bet reāli jau nekas nav izdarīts, vienīgi runāts par to, kurš ko darīs.

Es nežēlojos (konceptuāli to neatbalstu, katrs pats savas laimes kalējs), es vienkārši konstatēju faktu un padalījos savās pārdomās. Ar likumīgām represijām pret uzņēmumiem nebūs nekādu rezultātu, kamēr nebūs ticība sistēmai kopumā.

Vieglāk dzīvot, ja daudz nedomā un īsti neko nesaprot! Gudri d**** nav malku cirst!

Paldies tiem, kam pietika pacietības šo garo tekstu izlasīt līdz galam, un veiksmīgu nedēļas nogali.

* pārpublicēts no Facebook

An error has occured