Iesaki rakstu:

„Konkrēto amatpersonu darba līgumu un amata aprakstu izsniegšana” varot „apgrūtināt kancelejas darbu un nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm” – ar šādu pamatojumu Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejā noslepenoti tās vadītāja, kādreizējā Latvijas pasta priekšnieka Arņa Salnāja un kancelejas vadītāja vietnieces, ar Vējoni jau ilgus gadus saistītās Egitas Kazekas darba līgumi un pat amata apraksti. Tiesas spriedums šajā lietā gaidāms jau oktobra beigās.

Šā gada marta beigās Vējoņa kancelejai oficiālā informācijas pieprasījumā tika pieprasīta informācija par kancelejas vadītāju amata aprakstu, darba līgumu nosacījumiem un arī noteikto darba laiku.

Taču no pieprasītās informācijas kanceleja sniedza ziņas tikai par Salnāja un Kazekas darba laiku, kā arī norādīja uz Valsts prezidenta kancelejas nolikumu, kur esot aprakstīti abu darba pienākumi.

Savukārt pieprasīto informāciju par amata aprakstiem un darba līgumiem Vējoņa kanceleja nesniedza, vispārīgi paziņojot, ka „informācijai, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumīgajām interesēm, ievērojot Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu, ir ierobežota pieejamība”.

Jau pēc tam, kad šis informācijas sniegšanas atteikums bija apstrīdēts administratīvajā tiesā, Salnājs paskaidrojumos tiesai „atcerējās”, ka ar viņa paša parakstītu rīkojumu „Kancelejas darbinieku darba līgumi un to reģistrācijas žurnāls” esot ierobežotas pieejamības informācija, savukārt kancelejas darbinieku amatu apraksti esot „darba līgumu neatņemama sastāvdaļa”.

Saskaņā ar Salnāja paskaidrojumiem tiesai informācijas pieprasījumā minētais, ka tā nepieciešama lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus, viņu nepārliecinot, jo tiesiskuma veicināšana valsts pārvaldē un atsauce uz labas pārvaldības principiem esot „vispārīgs un nekonkretizēts” formulējums.

„Nav skaidrs, kā Kancelejas vadītāja un Kancelejas vadītāja vietnieces darba līgumu un amatu aprakstu izsniegšana pieteicējam palīdzēs veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus. Nav skaidrs, kādam mērķim un kādā veidā pieteicējs prasīto informāciju iecerējis izmantot, un vai tā tiks izmantota, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus,” tiesai skaidrojis Vējoņa kancelejas vadītājs.

Salnājs tiesai arī apgalvojis, ka valsts iestādes darbinieku – „konkrēto amatpersonu darba līgumu un amata aprakstu izsniegšana pieteicējam var apgrūtināt kancelejas darbu un nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm”.

Jau šajā paskaidrojumā Vējoņa kancelejas vadītājs pieminējis arī vēlāk attīstīto domu, ka vismaz attiecībā prezidenta kancelejas darbiniekiem tas, kādu atalgojumu viņi saņem no nodokļu maksātāju līdzekļiem, un tas, kādi ir viņiem noteiktie pienākumi un tiesības darbavietā, esot „informācija par fiziskās personas privāto dzīvi”.

Kā zināms, šis ir arī Valsts prezidenta Vējoņa viedoklis, - valsts vadītājs nesen TV paziņoja, ka sabiedrībai pilnīgi pietikšot, ja tā saņemšot informāciju par valsts iestāžu darbinieku vidējām algām pa amatu grupām.

Pašlaik saistībā ar dažādas informācijas slēpšanu – lielākoties saistībā ar Vējoņa kancelejas darbinieku atalgojumu, tā pamatojumu un darbinieku veiktajām funkcijām – tiesa ir sākusi jau vairāk nekā desmit administratīvās lietvedības.

An error has occured