Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan Latvijas Žurnālistu asociācijas valde „paudusi bažas” par Nacionālās apvienības algotās sabiedrisko attiecību veidotājas Sanitas Dikas-Bokmelderes iecelšanu Latvijas Radio valdes locekļa satura jautājumos amatā, izrādās, ka citā, ļoti līdzīgā gadījumā – sabiedrisko attiecību kompānijas pārstāvim paklusām kļūstot par Latvijas Radio attīstības projektu vadītāju – ir klusējusi gan asociācijas vadība, gan nu jau bijušais šīs organizācijas vadītājs Ivo Leitāns, kura darbavieta tolaik bija tieši Latvijas Radio.

Līdz pat aizvadītās nedēļas beigām par kādreizējā Latvijas Radio valdes locekļa Jāņa Sikšņa (attēlā) karjeras līkločiem publiski bija zināms tikai tas, ka viņš pēc atbrīvošanas no radio vadītāja amata 2015. gada sākumā ilgāku laiku darbojās sabiedrisko attiecību jomā, bet pēc tam 2016. gada jūnijā kļuva par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses padomnieku – faktisko preses sekretāru.

Taču pēc tam, kad aizvadītajā nedēļā atklājās, ka Vējoņa kanceleja jau pirms vairākiem mēnešiem ir paklusām pieņēmusi darbā vēl vienu prezidenta padomnieku – Saeimas deputāta Dzintara Zaķa brāli Zigurdu, kanceleja uz publiskotajām ziņām ir reaģējusi, savā interneta mājas lapā ne tikai beidzot uzrādot arī šo „slepenpadomnieku”, bet arī publiskojot visu padomnieku īsas biogrāfijas (CV).

Publicētais Sikšņa CV atklāj, ka viņš patiešām no 2012. gada janvāra līdz 2015. gada janvārim ir bijis Latvijas Radio valdes loceklis, bet pēc tam kardināli mainījis nodarbošanos un 2015. gada maijā pārcēlies darbā sabiedrisko attiecību aģentūrā Nords Porter Novelli par projektu direktoru.

Taču izrādās, ka no sabiedrisko attiecību aģentūras Siksnis tomēr nav taisnā ceļā pārgājis darbā uz Valsts prezidenta kanceleju. Tā vietā viņš pēc nedaudz vairāk nekā pusgada darba sabiedrisko attiecību jomā, rūpējoties par visiem aģentūras klientiem un to interesēm, ir paklusām pārcēlies atpakaļ uz sabiedrisko radio.

Kā rāda publiskotais Sikšņa dzīvesgājuma apraksts, 2016. gada februārī līdzšinējais sabiedrisko attiecību jomas darbinieks vēlreiz mainījis darbu un paklusām kļuvis par Latvijas Radio „attīstības projektu vadītāju”. Par sabiedriskā radio attīstības projektiem viņš rūpējies vairākus mēnešus, līdz 2016. gada 1. jūnijā kļuvis par Valsts prezidenta preses padomnieku.

Taču atšķirībā no Dikas-Bokmelderes gadījuma Sikšņa pieņemšana atbildīgā amatā sabiedriskajā radio nav satraukusi ne citkārt ļoti principiālo un aktīvo Latvijas Radio arodbiedrību, ne Latvijas Žurnālistu asociācijas vadību, ne arī personiski līdzšinējo asociācijas vadītāju Leitānu (netika pārvēlēts asociācijas valdē šā gada jūnija vidū un uz vietu valdē arī nekandidēja), kurš, kā rāda viņa profils profesionālajā sociālajā tīklā LinkedIn, uz darbu Latvijas Televīzijā no radio pārgāja 2016. gada martā.

Pats Leitāns skaidro, ka "2016.gada februāris bija mans pēdējais mēnesis Latvijas Radio, kura laikā turklāt biju dabūjis gripu. Tāpēc nepētīju personāla izmaiņas". Taču viņš arī nesaskatot abu gadījumu analoģiju: "Partijas biedrs/preses sekretārs/ministra padomnieks, kas kļūst par valdes locekli vienā gadījumā. PR kompānijas sabiedrisko attiecību speciālists, kas kļūst par projektu vadītāju - otrā. Tāpēc saukt to par "ļoti līdzīgu gadījumu" ir visai pārspīlēti."

Par to, kā Sikšņa gadījumā „sabiedrības sargsuns”, nomainot „saimnieku”, līdz ar to nomaina arī savus uzskatus un pārvēršas par jaunā saimnieka „ķēdes suni”, Pietiek ir aprakstījis jau iepriekš, publicējot Sikšņa savulaik parakstītu skaidrojumu tiesai, kurā viņš bija paudis kardināli pretējus uzskatus tiem, ko izplata pašlaik, pamatojot sava tagadējā algotāja lēmumu slēpt no atklātības prezidenta kancelejas darbinieku saņemto iespaidīgo papildatalgojumu.

Kā zināms, saistībā ar Sikšņa pašreizējās algotājas – Valsts prezidenta kancelejas lēmumu turpmāk neatklāt kancelejas darbinieku saņemtās treknās piemaksas, prēmijas un naudas balvas prezidenta preses sekretārs nāca klajā ar virkni skaidrojumu, kāpēc šāda interese par nodokļu maksātāju līdzekļu izlietojumu esot nepamatota un neatbilstoša.

Siksnis sava maizes devēja – Vējoņa uzdevumā medijiem apgalvoja: lēmuma pamatā bijis secinājums, ka „publiskajā telpā paustā kritika” sakarā ar treknajām piemaksām un prēmijām esot bijusi „vērsta nevis uz konkrēto nodarbināto darbībām, bet likumā noteiktajā kārtībā izmaksāto atlīdzības apmēru”.

Tāpat kādreizējais sabiedriskā radio vadītājs kā pamatojumu tam, ka šāda informācija turpmāk tiks slēpta, minēja to, ka „tika atzīts, ka šāda regulāra publiska kancelejas nodarbināto personu atlīdzības apmēra apspriešana nesniedz pienesumu sabiedriski nozīmīgā diskusijā”.

Šie vēstījumi bija īpaši interesanti, ja tos salīdzināt ar tā paša Sikšņa – tikai citā amatā – pirms trim gadiem sniegtajiem paskaidrojumiem tiesai saistībā ar informācijas izplatīšanas un pieejamības, kā arī mediju tiesību un uzdevumu jautājumiem.

Šajos skaidrojumos tas pats Siksnis apliecināja savu tābrīža pārliecību, ka medija galvenais uzdevums esot „veicināt atklātas diskusijas par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem un izplatīt informāciju par sabiedrību interesējošiem jautājumiem, ko saņemt ir tās tiesības”.

Saskaņā ar Sikšņa tābrīža pārliecību, kas līdz ar „saimnieka” nomaiņu nu ir mainīta uz pretēju, „informācijas izplatīšana par sabiedrību interesējošiem jautājumiem” esot ārkārtīgi būtiska, jo citādi „masu informācijas līdzeklis nevarētu efektīvi izpildīt savu tik svarīgo „sabiedrības sargsuņa” lomu”.

Pietiek nav izdevies noskaidrot, kā Siksnis skaidro savu deklarēto „principu” un „pārliecību” nomaiņu un vai, stājoties jaunā darbā, viņš būtu gatavs tos nomainīt vēlreiz.

Dokumenti

FotoFotoFoto

An error has occured