Iesaki rakstu:

Latvijā ir tūkstošiem cilvēku, kuri ir bijuši inficējušies ar SARS-CoV-2 vīrusu, bet dažādu iemeslu dēļ nav ieguvuši šim faktam oficiālu apstiprinājumu. Līdz ar to viņi tiek pakļauti tiem pašiem cilvēktiesību ierobežojumiem kā tie, kuri nav pārslimojuši Covid-19 un nevēlas pakļaut savu veselību vakcinācijas riskam.

Ne reizi vien ir izvirzījies jautājums, kāpēc tā? Atbildi daļēji sniedz 2021. gada 3. jūnijā Re:Baltica publikācija Dabiskas imunitātes pret Covid-19 nav, un ar onkoloģisku saslimšanu var vakcinēties. Rakstā izvērtēts, cik “patiesībai atbilstošs” ir Saeimas deputātes Evijas Papules debatēs izteiktais ierosinājums, lai Ministru kabinets, spriežot par sadarbspējīgā sertifikāta piešķiršanu, tajos iekļautu arī “cilvēkus, kuriem ir dabiskā imunitāte”.

Re:Baltica, lai “atmaskotu” koalīcijai nepiederošas deputātes “aplamos ieteikumus”, pieķērās terminam “dabiskā imunitāte” un centās pierādīt, ka šāds jēdziens neeksistējot, bet mūsu vadošie epidemiologi neko par tādu neesot dzirdējuši. Domu gājiens vienkāršs — ja jau jēdziens ir aplams, tad jau arī pats ieteikums nav vērā ņemams. Ja “dabiskā imunitāte” nepastāv, tad sadarbspējīgu sertifikātu uz tā pamata dot nevar.

Patiesi, latviešu valodā jēdziens “dabiskā imunitāte” tiek lietots divās nozīmēs. Piemēram, 1977. gada Rīgas Balsī rakstā par kosmonautiem lasām: “Ilgstošā lidojumā pazeminās organisma dabiskā imunitāte, līdz ar to rodas dažādu slimību saasināšanās iespēja.” Šī “dabiskā imunitāte” ir tā, kuru mēs “stiprinām” ar veselīgu uzturu, pienācīgu izgulēšanos, ar fizisku aktivitāti u.tml.

]Taču ir arī otra “dabiskās imunitātes” izpratne , ko ārzemju literatūrā dēvē par natural immunity un ASV Slimību profilakses un kontroles centrs (CDC) definē gandrīz tieši tāpat kā pašmāju 9. klases bioloģijas mācību grāmatā: “Dabiski iegūtā aktīvā imunitāte izveidojas, ja pārciesta kāda infekcijas slimība. Šāda imunitāte var būt īslaicīga, bet var saglabāties arī ilgstoši, dažreiz pat visu mūžu, piemēram, ar bakām, masalām, poliomielītu cilvēks parasti otrreiz neslimo.”

CDC definē natural immunity kā vienu no diviem aktīvās imunitātes veidiem: “Natural immunity is acquired from exposure to the disease organism through infection with the actual disease.”

Šīs abas nozīmes ir labi zināmas katram, kurš interesējas par šo tēmu. Vēl vairāk. Šīs abas nozīmes lieliski bija zināmas arī Re:Baltic darbiniecēm, jo pašās raksta beigās rakstīts: “Re:Check jautāja Papulei, ko viņa bija domājusi ar dabisko imunitāti, par kuru runāja Saeimas sēdē. Deputāte atbildēja, ka esot cilvēki, kuriem ir augsts antivielu līmenis, bet viņi nevar pierādīt, vai ir izslimojuši. Sarunā ar Re:Check Papule stāsta, ka šie cilvēki, kuriem ir augsts antivielu līmenis, droši vien esot izslimojuši.”

No šī apraksta skaidri un nepārprotami saprotams, ko deputāte Papule domājusi, lietojot jēdzienu “dabiskā imunitāte”. Tieši to pašu, ko CDC formulē kā natural immunity. Taču Re:Baltica par spīti tam, ka Papule precīzi visu paskaidrojusi un Re:Baltica šo paskaidrojumu saņēmusi, pamanījusies “uzcept” rakstu par to ka “dabīgā imunitāte” nemaz nepastāvot. Vēl vairāk, centās pierādīt, ka Papule lietojusi kaut kādu mūsu ekspertiem nesaprotamu jēdzienu.

Konkrētajā gadījumā nākas konstatēt, ka Re:Baltica ir apzināti sajaukuši jēdzienus un to darījuši manipulatīvā nolūkā. Kāpēc Re:Check “pēta” to, ko Papule nekad nav teikusi? Kāpēc, zinot Papules skaidrojumu, Re:Check turpināja izlikties par muļķiem un prasīja ekspertiem par “dabisko imunitāti”, nepaskaidrojot, ko ar šo jēdzienu domā?

Lūk, kas lasāms Re:Baltic publikācijā: “Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis Re:Check rakstiskā atbildē norādīja, ka viņš par dabisko imunitāti neko neesot dzirdējis. “Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas un daudzu valstu, tajā skaitā Latvijas pieņēmumu, pārslimojušais ir pasargāts līdz sešiem mēnešiem. Pēc tam, neskatoties uz to, ka var noteikt antivielas, palielinās risks saslimt vēlreiz un tāpēc jāvakcinējas,” norāda Dumpis.”

Un tālāk: “Arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārste Dana Isarova Re:Check skaidro, ka termina “dabiskā imunitāte” medicīnā nav vispār, tāpat kā nav kritēriju, pēc kuriem tādu varētu noteikt. “Imūnā atbildes reakcija veidojas vai nu pēc pārslimotas infekcijas slimības, vai pēc vakcīnas – citu iespēju nav,” saka Isarova.”

Nav šaubu, ka Latvijas eksperti, kas regulāri lasa publikācijas par Covid-19, būs ievērojuši, ka visi citētākie zinātniskie raksti, kurus atrod ar atslēgas vārdiem natural immunity un SARS-CoV-2, atsaucas uz natural immunity tieši ar to nozīmi, kuru lieto Papule – proti, ka tas ir kaut kas tāds, kas rodas izslimošanas rezultātā.

Vai tiešām Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis 2021. gada 3. jūnijā nezināja, kas ir vai kas varētu būt domāts ar dabisko imunitāti? Pēc Dumpja un Isarovas tiešajā runā sniegtajiem citātiem nevar secināt to, kā Re:Baltica to apraksta. Proti, “Dumpis [..] rakstiskā atbildē norādīja, ka viņš par dabisko imunitāti neko neesot dzirdējis”. Gribētos redzēt, kur tieši Dumpja tekstā ir, ka viņš neko nav dzirdējis par dabisko imunitāti.

Vai varbūt tomēr šis apgalvojums “par dabisko imunitāti neko neesot dzirdējis” ir Re:Baltica kompetences trūkuma dēļ radies izdomājums, par ko jaunajā tieslietu ministra Bordāna celtajā valstī draudēs cietumsods?

Vai tik nav tā, ka Re:Check ir nevis kaut kāds “patiesības noskaidrošanas” kantoris, par ko tas gribētu uzdoties, bet gan vienkāršs manipulatīvs rīks, kurš palīdz valdībai “pamatot” savus “zinātnē balstītos” prettiesiskos, antikonstitucionālos lēmumus?

An error has occured