Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms kāda laika mans partijas biedrs Aleksejs Ovods rakstīja par shēmām, kādas īsteno septiņi cilvēki. Un jāsaka, ka uzvirmoja virkne jautājumu – vai tiešām tikai pieminētie septiņi cilvēki prot “čakarēt valsti”? Es nolēmumu papētīt vairāk, un jāatzīst, ka kolēģa rakstā minētais bija tikai “ziediņi”. Varbūt sakritība, bet varbūt ne – šodien (22.02) tika publicēta ziņa[1], ka vienam no šī raksta “varoņiem” anulēta “OIK licence”.

Es uzskatu, ka panākt, lai Valsts ieņēmumu dienests kādam piedotu nodokļu parādu 14 miljonu eiro apmērā – tas ir tas pats, kas laimēt šo summu loterijā. Un faktiski atrast šo laimes lutekli Uzņēmumu reģistra dzīlēs arī bija nejaušība.

Iepriekšējā publikācijā jau garām ejot bija pieminēts Armands Zemītis un pat Dmitrijs Kurbanovs, shematiski – arī uzņēmums “Granulu Mobilais Siltums”. Tad nu šoreiz par viņiem nedaudz vairāk.

“Granulu Mobilais Siltums” no visiem Ekonomikas ministrijas publicētajiem atjaunojamās enerģijas ražotājiem izcēlās ar to, ka uzņēmums bija pieprasījis atļaujas enerģijas pārdošanai OIK ietvaros veselas 16 reizes, taču nevienu no tām, tā teikt, “neatprečoja”, proti, nesāka ražot un atļaujas tika anulētas.

Tomēr tas nav vis nestrādājošs uzņēmums. “Granulu Mobilais Siltums” daļēji pieder uzņēmumam “SCM Latvia”, kurš valstij nodokļos parādā 8810 eiro. “Granulu Mobilais Siltums” valstij parādā krietni vairāki – 45 917 eiro, un šo uzņēmumu vada Mareks Cišeiko (viņš figurēja arī uzņēmumos “Tektus” un “M Parks”, kuri pēc TV konstatācijas koģenerācijas staciju vietā pagaidām ir vien izrakuši bedres.

Mareks Cišeiko vēsturiski pārstāvēja arī citu uzņēmumu - “MR Partneri”, kurš arīdzan ir parādā valstij, taču vēl lielāku summu – 90 543 eiro. Cišeiko kungam pieder arī 70% uzņēmumā “Taurenes koģenerācijas stacija”, no kuras atšķirībā no citiem uzņēmumiem valsts patiešām iepērk enerģiju par tarifu virs tirgus cenas.

Bet interesantākais ir tas, ka arī “Taurenes koģenerācijas stacija” ir parādā valstij 59 596 eiro. Kā var uzkrāt nesodīts desmitiem tūkstošu nodokļu parādus un vēl pamanīties, lai valsts piemaksā, man ir noslēpums, taču tas nav lielākais noslēpums šajā rakstā.

Pirms Mareka Cišeiko “Granulu Mobilo Siltumu” vadīja Normunds Randars – viņam vēl divi citi uzņēmumi - “Siltuma loģistika” (nodokļu parāds 11 846 eiro) un “Plāni un projekti” (nodokļu parāds 32 716 eiro), taču brīnumus demonstrē tieši “Granulu Mobilais Siltums”, kurš mīklaini pamanījies uzvarēt vairākos pašvaldību iepirkumos – kopš 2011.gada kopumā 17 iepirkumos par siltuma piegādi par kopējo summu 2,9 miljoni eiro (IUB dati).

Grūti pateikt, vai uzņēmumam parādi ir bijuši arī pirms tam, taču kopš 2017.gada sākuma VID nodokļu parādnieku datu bāzē nav reģistrēta neviena izziņa, kad uzņēmumam parāda nebūtu. Un 2017.gadā uzņēmums ieguva pasūtījumus par 587,2 tūkstošiem eiro. No šīs summas lauvas tiesa – 519,7 tūkstoši ir viens iepirkums – par siltumenerģijas piegādi Lubānas novada pašvaldībai. Amizantākais ir tas, ka uzņēmums šo konkursu ir uzvarējis ar zemāko cenu, jo bija pieteikušies divi pretendenti. Atliek secināt, ka zemāko cenu tas spēj nodrošināt tieši uz nenomaksāto nodokļu rēķina.

Par pārējām, salīdzinoši nelielām summām uzņēmums uzvarējis Vecpiebalgas novadā un Rēzeknes novada Silmalas pagastā. Jāpiebilst, ka abās šajās pašvaldībās “Granulu Mobilais Siltums” bija vienīgais pretendents konkursos, tātad pašvaldībai izvēles īsti nebija. Tomēr man ir skaidrs, ka uzņēmums ar nodokļu parādu saskaņā ar Iepirkumu likumu nevar pat kvalificēties konkursam, un šajā gadījumā pašvaldībai pašai jādomā, kā nodrošināt savas funkcijas.

Gandrīz jau gribot pārmest savam kolēģim neizdarību Silmalas pagastā, piezvanīju uz pašvaldību. Silmalas pagasta pārvaldnieks pilnā neizpratnē man paskaidroja, ka “man taču ir tā izziņa – uzņēmums to iesniedza kopējā dokumentu paketē”. Ļoti gribētos ticēt, ka viss nav tā, kā izskatās, tomēr izskatās, ka uzņēmīgie ļaudis, lai varētu piedalīties iepirkumos, VID izziņas varētu būt viltojuši. Tā kā es neesmu tiesnesis vai prokurors, novēlu, lai brīnumaino VID izziņu rašanos izpēta kāds no policijas.

Ar šo es jau biju domājis nobeigt šo rakstu, jo galu galā gara lasāmviela ne visiem patīk, taču izrādījās, ka izziņu viltošana iepirkumu dēļ ir tikai iesildīšanās.

Neaplūkots palika viens nevienam nezināms uzņēmums “Eco Latvis”. Galu galā kas tur īpašs – no kāda Dmitrija Kurbanova tukšu uzņēmumu nopircis jau minētais Armands Zemītis. Taču īpašs šeit ir pats Dmitrijs Kurbanovs.

Kurbanovs tieši vai pastarpināti ir saistīts ar vairāk nekā 20 uzņēmumiem, taču ievērības cienīgi ir tikai divi – ne tikai tādēļ, ka tiem ir milzīgi nodokļu parādi, bet arī ar to, ka tās ir akciju sabiedrības un nevienam nav zināms, kam tās pieder, taču viena no tām ir holdinga kompānija – forma, kuru nereti izmanto nodokļu optimizēšanai. Kurbanovs tajos ir amatpersona, un tie abi ir savstarpēji saistīti.

Akciju sabiedrība ar poētisko nosaukumu “Iesim Zaļi Holding” ir ļoti interesanta. Piemēram, 2015.gadā tai bija reģistrēta komercķīla 3,5 miljonu eiro apmērā. Naudu aizdeva Kiprā reģistrēts “Atilius Investments Limited”, bet pašu ķīlu deva Māršalu salās reģistrēts “Proinvest Management Inc.”, kur kā uzņēmuma pārstāve norādīta kāda Silva Alekna.

Kas tā tāda ir? Nezinu. Meitene, kura uz ķīlas došanas brīdi bija 23 gadus jauna, taču nevarētu teikt, ka nepieredzējusi – viņa bija valdē arī uzņēmumā “VP 19”, kas arī uzkrāja 32,7 tūkstošu nodokļu parādu. Šī nav vienīgā īpatnējā piezīme, taču par tām citreiz.

“Iesim Zaļi Holding” pieder cita akciju sabiedrība - “ZZE”, kurai savukārt pieder vēl cita a/s - “Zaļās zemes enerģija”. Šī sabiedrība ir parādā valstij 279,4 tūkstošus eiro. No tiem par 143,9 tūkstošiem uzņēmumam ir piemērots nodokļu atbalsta pasākums, kas gan nozīmē, ka uzņēmumam būtu jāmaksā gan parāds, gan tekošie nodokļi, taču tie vienkārši krājas. Un kādēļ lai tie nekrātos, ja vēlāk varēs norakstīt?

Par “Zaļās zemes enerģijas” akcionāriem drošu ziņu nav, taču nojaust var – par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju pēc Skrīveru novada domes deputāta amatā pavadītiem četriem gadiem, 2009.gadā pēkšņi kļuva Aivars Dronka. Jau pēc pusotra gada “Latvijas Zemnieku savienību” pārstāvošais Aivars Dronka startēja 10.Saeimas vēlēšanās no “Zaļo un zemnieku savienības” saraksta un tika ievēlēts, tādējādi kļūstot par vienu no 100 deputātiem.

Viņa vadītajā uzņēmumā, protams, notika pārmaiņas – Aivara vietā nāca viņa dēls – Uģis Dronka. Pēc pusgada ģimenes galva Aivars Dronka sāka ziedot partijai naudu – 2011.gadā kopumā 2276 eiro, 2012.gadā – 711 eiro, 2013.gadā – 4268 eiro, bet 2014.gadā – 15 300 eiro. Diemžēl partijas Vidusdaugavas nodaļas vadītājam neveicās, un 12.Saeimā viņu neievēlēja.

Tikai starp citu gribētos pieminēt, ka Aivars Dronka bija arī LZS valdē – kopā ar Augustu Brigmani un zemkopības ministru Jāni Dūklavu, un vēl citiem. Pēc trīs gadu pauzes pērn Aivars Dronka atkal kļuva dāsns – partijai noziedojis 1150 eiro. Taču novērst uzmanību ar ziedojumiem būtu nepareizi.

Šobrīd jau minētais Kurbanovs ir prokūrists “Zaļās zemes enerģijā”, bet ne tikai. Holdingam pieder arī trīs citi uzņēmumi – “Iesim Zaļi” (nodokļu parāds 5673 eiro), “ Alfa Energy” (nodokļu parāds 22 838 eiro), kā arī AS “Latgale Energo”. Pēdējam no tiem daļēji pieder trīs citi uzņēmumi - “International Investments” ar nodokļu parādu 155,2 tūkstošiem eiro, “Agro Cemeri” ar 134,5 tūkstošu parādu, kā arī akciju sabiedrība “Agro Lestene”, kur viens no amatpersonām ir Dmitrijs Kurbanovs, bet īpašnieki nav zināmi.

“Agro Lestene” arī ir parāds 152,3 tūkstoši eiro. “Agro Lestene” arī jau ir slavens uzņēmums, turklāt kļuvis slavens divreiz. 2014.gadā raidījums “Vides fakti” ziņoja, ka, iespējams, “Agro Lestenes” biogāzes ražotnes dēļ Lestenes dīķos pazudušas zivis, ko varēja izraisīt biogāzes blakusprodukta digestāta nokļūšana ūdenī. Nav skaidrs, vai toreiz vainīgo atrada, taču pērnā gada aprīlī Lestenes iedzīvotāji atkal sūdzējās – par to, ka uzņēmuma digestāta krātuves ir dziļas un nav drošas, turklāt uzņēmums nepļauj zāli un nekopj teritoriju, kurā mētājas polietilēna plēves[2]. Tas gan būtu sīkums, taču acīmredzot tieši vides apdraudējums ir elements, kas nodod Aivara Dronkas darbības stilu.

Piemēram, Rīgā 2014.gadā Aivars Dronka iegādājās uzņēmumu “Riepu bloki”, kurš, ja vēl kāds atceras no raidījuma “Bez Tabu”, teritorijā uzglabāja auto riepas. Valsts vides dienests tolaik konstatējis, ka teritorijā atrodas vairāk par 1000 tonnām riepu, lai gan atļauja ir par 30 tonnu uzglabāšanu[3]. Tolaik Dronka vainu atzina, taču tas arī viss – uzņēmums turpinājis darboties, līdz uzkrājis nodokļu parādu 13 487 456 eiro apmērā.

Un kas tagad? Nu, nekas jau – uzņēmumā nu ir uzsākts maksātnespējas process, tā kā uzkrātās riepas droši vien varēs izsolīt. Visādi citādi – savam partijas biedram gan jau finanšu ministre, kuras paspārnē ir VID, piedos parādu, bet zemkopības ministrs – vides piesārņojumu.

Gribētos piebilst, ka visu rakstā minēto uzņēmumu, kur iesaistīts Dmitrijs Kurbanovs, kopējie nodokļu parādi ir 14 254 145 eiro. Daļai no tiem ir piemērots nodokļu atbalsta pasākums, taču parādi tikai aug, kas nozīmē, ka tos maksāt neviens netaisās, jo galvenais jau, lai pats Aivars Dronka jūtas komfortabli – piemēram, iesniedzot pēdējo amatpersonas deklarāciju 2013.gadā, viņš deklarēja īpašumā deviņus zemes gabalus, uzkrājumus skaidrā naudā, izsniegtu aizdevumu 223,4 tūkstošu eiro apmērā un vēl šo to. Otru viņa dēlu – Uldi Dronku, kurš rakstā nebija pieminēts, šogad ievēlēja Skrīveru novada domē par deputātu.


[1] http://m.delfi.lv/bizness/article.php?id=49771871

[2] http://www.ntz.lv/lasitajs-jauta/biogazes-razotajs-sia-agro-lestene-iespejams-apdraud-vidi-lestene/

[3] https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/ikdienai/riepu-kalni-riga--atlauto-30-tonnu-vieta-uznemums-sava-teritorija-jau-glaba-1000-tonnu.a209848/

Dokumenti

Foto

An error has occured