Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ieilgušais klusums mediju telpā ieinteresēja Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas skolēnu grupu uzsākt pētījumu par to, kā attīstījās regula nr. 835/2011/. Pētījums veidots, sadarbībā ar Eiropas Parlamenta Strasbūrā izsludināto konkursu "Euroscola". Tā mērķis ir izpētīt kāda likuma idejisko pieteikumu, apstiprināšanu EP un reālo ieviešanu Latvijā. Regula par benzopirēna samazināšanu kūpinājumos tika izpētīta, kopīgi diskutējot, meklējot informāciju plašsaziņas līdzekļos, kā arī uzzinot viedokli no uzturspeciālistiem un Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāja Romāna Naudiņa.

2014. gadā tika pieņemts likums, kas noteica benzopirēna daudzuma izmaiņas gaļā un tās izstrādājumos. Tika sacelta liela ažiotāža, jo tādējādi tika apdraudēti gan mazie uzņēmumi, kuru galvenā niša ir dabīgi, ar "sentēvu" metodēm kūpināta gaļa, gan pašu kūpinājumu turpmākā ražošana.

Pirms diviem gadiem Eiropas Komisija samazināja benzopirēna pieļaujamo daudzumu gaļai un tās izstrādājumiem - no pieciem līdz diviem mikrogramiem uz vienu kilogramu. Latvijas uzņēmumiem vajadzēja iesniegt datus par benzopirēna daudzuma kūpinājumos monitoringa rezultātiem, taču neilgi pirms normas stāšanās spēkā 1. septembrī vairāki uzņēmumi bija gatavi pārtraukt ražošanu. Tehnoloģiju mainot, līdzšinējais tautā iecienītais produkts vairs nebūtu tāds pats.

Atsaucoties uz uzņēmumu lūgumiem un lielākās sabiedrības daļas sašutumu, Zemkopības ministrija bija gatava risināt regulas radītās problēmas Latvijas gaļas kūpinātājiem, vai nu pagarinot pārejas periodu, vai piemērojot īpašu statusu attiecīgajai produkcijai. Arī toreizējā premjerministre Laimdota Straujuma atbalstīja sarunu uzsākšanu ar Eiropas Savienību, lai neciestu vietējie kūpinājumu ražotāji.

Kamēr norisinājās aktīvas diskusijas augstākajās iestādēs, Latvijā savu viedokli izteica ne vien uzņēmēji, bet arī uzturspeciālisti, sakot, ka, pat ja kūpinājumos kaitīgās vielas pārsniegtu jaunās normas, veselībai kaitējums tiktu nodarīts vien tad, ja kūpinājumu patēriņa daudzums ēdienreizē pārsniegtu puskilogramu. Savukārt kūpinājumu ražotāji vainoja Zemkopības ministrijas ierēdņus, kuri laikus nebija tos informējuši un aizstāvējuši to intereses ES līmenī.

1. jūnijā spēkā stājās  EK regula, ar kuru atsevišķām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tajā skaitā arī Latvijai, tika piešķirta nacionālā atkāpe maksimāli pieļaujamam benzopirēna līmenim tradicionālajos kūpinājumos. Nacionālā atkāpe būs spēkā līdz 2017. gadam, un ES valstīm, kurām tā piešķirta, būs jāturpina veikt monitoringu. Šī ir pozitīva ziņa mazajiem un vidējiem kūpinājumu uzņēmumiem, jo tādējādi no tirgus nepazudīs gaļa, kas kūpināta ar tradicionālajām metodēm.

Saceltā ažiotāža ir noplakusi pilnībā - benzopirēna apdraudējums kūpinājumiem neparādās arī galvenajos mediju virsrakstos. Viena no pēdējām ziņām ir par nacionālo atkāpju piešķiršanu dažām ES valstīm (arī Latvijai). Taču zināms, ka šī gada novembrī Zemkopības ministrijai būs zināmi uzņēmumu pētījuma rezultāti. Bet, kas notiks nākošgad, kad regulai beigsies termiņš, var tikai aptuveni spriest. Taču līdz šim par turpmākajiem pētījumiem un monitoringu nav plaši pētīts un diskutēts.

An error has occured