Iesaki rakstu:

Otrdien, 24. augustā pulksten 11.00 Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiesnese Zita Studente turpinās izskatīt Jura Stukāna vadītās LR Prokuratūras apsūdzību Lato Lapsam „Kolaboranta” lietā: Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras prokurors Kaspars Andruškins mēģinās pierādīt, ka bijušais padomju tiesnesis un aktīvais komunists, tagadējais advokāts un miljonārs Romualds Vonsovičs neesot bijis padomju okupācijas varas kolaborants. Uz pratināšanas turpinājumu būs jāierodas gan pašam R. Vonsovičam, gan viņa dzīvesbiedrei, kādreizējai žurnālistei Baibai Strautmanei: prokuratūras ieskatā bijušais komunists esot cietis no neslavas celšanas un viņi abi – no vajāšanas.

Pietiek šodien publicē vienu no kolaboranta R. Vonsoviča izteiksmīgākajiem spriedumiem: 1988. gada vasarā, kad Latvijā jau pilnā sparā bija sākusies Atmoda, R. Vonsovičs vēl turpināja kalpot okupācijas varai un kā Latvijas PSR Augstākās tiesas tiesnesis par Latvijas PSR karoga „zaimošanu” tiesāja divus Balvu iedzīvotājus, par šo okupācijas varas ieskatā smago noziegumu vienam no viņiem - deviņpadsmitgadīgam "zaimotājam" piespriežot pusgadu stingra režīma ieslodzījuma vietā. Šis ir ar R. Vonsoviča paša roku rakstītā deviņas lappuses garā sprieduma neoficiāls tulkojums latviski un tiek publicēts ar nenozīmīgiem īsinājumiem.

Spriedums Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas vārdā Rīgā, 26.jūlijā, 1988.gadā.

Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu kolēģija sekojošā sastāvā:

Priekšsēdētājs R.Vonsovičs

Tautas piesēdētāji I. Biķe, L. Belicka

Atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā apsūdzēti YYY, dzimis 1969.gada 24.martā, Balvu rajonā, neprecējies, betonētājs Balvu PMK, tiesāts 1985.gadā Alūksnes rajona tautas tiesā pēc Latvijas PSR kriminālkodeksa pantiem ar trīs gadiem brīvības atņemšanu, dzīvojošs Balvu pilsētā, Raiņa ielā,

XXX, dzimis 1968.gada 6.decembrī Balvu pilsētā, ar vidējo izglītību, metinātājs, agrāk nesodīts, karaklausībai pakļauts, dzīvojošs Balvu pilsētā Proletāriešu ielā,

abi pēc Latvijas PSR kriminālkodeksa 183.panta un 204.panta II daļas

Kriminālizmeklēšanas procesā Latvijas PSR Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu kolēģija noskaidroja: XXX un YYY veica Latvijas PSR Valsts karoga zaimošanu šādos apstākļos:

naktī uz 1988.gada 1.maiju pēc pulksten 0:30 XXX un YYY, būdami iereibuši, ejot pa ielu, ieraudzīja Latvijas PSR Valsts karogu, kas saistībā ar 1.maija svētkiem bija izkārts pie kopmītnes ēkas Balvu pilsētā, Proletāriešu ielā 73a, centās to aizsniegt, bet, kad tas neizdevās, divatā atnesa soliņu, kas atradās pie mājas. XXX uzkāpa uz soliņa un noņēma karogu. Turklāt XXX nokrita ar karogu zemē un līdz ar to tika atlauzts metāliskais karoga kāta uzgalis. YYY pacēla no zemes karogu un sāka iet pa ielu, turot to rokās. Noejot un noturot dažus metrus, YYY ar kāju uzkāpa uz karoga, paklupa, parāva aiz kāta un saplēsa karogu divās daļās. Saplēsto karogu šajā vietā YYY pameta.

Ar norādītajām darbībām XXX un YYY pastrādāja noziegumu, kas paredzēts Latvijas PSR kriminālkodeka 183.2 pantā.

Esot nopratinātam tiesājamā statusā, YYY pilnībā atzina sevi par vainīgu Latvijas PSR karoga piesmiešanā un paskaidroja, ka 30.aprīļa vakarā viņš un XXX dzēra alu un pēc pulksten 0:30 viņi gāja uz XXX mājām. Pie PMK kopmītnes, kas atrodas Proletāriešu ielā 73a, bija izkārts Latvijas PSR karogs un viņš piedāvāja šo karogu noņemt, t.i. gribēja, lai milicija viņu pēc tam meklē. XXX piekrita un viņi abi piegāja pie karoga. Viņš gribēja noņemt karogu, pastiepās pie tā, bet līdz karogam nevarēja aizsniegties. Blakus atradās soliņš un viņš kopā ar XXX atnesa šo soliņu un nolika zem karoga. XXX uzkāpa uz soliņa un izņēma karogu no turētāja, bet viņš tajā laikā XXX pieturēja. Izņēmis no turētāja karogu, XXX nenoturējās kājās un kopā ar karogu nokrita zemē. Viņš pacēla karogu un, turot sev priekšā, gāja uz priekšu. No kopmītnes sāka kliegt, bet ko kliedza, viņš nedzirdēja. Viņš sāka skriet, nolaižot roku ar karogu blakus ķermenim, karogs vilkās pa zemi. XXX skrēja viņam priekšā. Skrienot viņš sapinās karogā, nejauši ar kāju uzkāpa uz karoga un karogs saplīsa. Noplīsusī karoga daļa palika uz zemes, bet kātu ar piestiprināto karoga daļu viņš nometa. Pēc tam viņi gāja uz mājām pie XXX un naktī tika milicijas aizturēti.

YYY paskaidroja, ka no visas sirds nožēlo pastrādāto un viņš ir atlīdzinājis nodarīto kaitējumu saistībā ar karoga bojājumu.

Esot nopratinātam tiesas sēdē, tiesājamā statusā, XXX pilnībā atzina sevi par vainīgu Latvijas PSR Valsts karoga zaimošanā un paskaidroja, ka naktī uz 1988.gada 1.maiju viņš un YYY bija alkohola reibumā un pēc pusnakts pa ceļam uz mājām YYY piedāvāja noņemt Latvijas PSR karogu, kas bija izkārts pie ieejas PMK kopmītnē. Viņš tam piekrita. Pieejot pie karoga, YYY pastiepa uz augšu roku, mēģinot noņemt karogu, bet karoga turētājs bija augstāk un YYY nevarēja karogu aizsniegt.

Blakus atradās soliņš un viņi abi atnesa to zem karoga turētāja. Viņš uzlīda uz soliņa, sāka izvilkt no turētāja karogu, YYY tajā laikā viņu pieturēja. Izvilcis no turētāja karogu, viņš kopā ar karogu nokrita zemē. Kad viņš piecēlās, karogs jau bija YYY rokās, kurš, turot karogu, pacēlis augšā, nesa to uz priekšu pa ielu. Kad viņi atgāja apmēram 10 m no kopmītnes ieejas, no kopmītnes sāka kliegt, kur viņi nes karogu. Izdzirdot šo kliedzienu, un prasību atstāt karogu, viņi sāka skriet. Apdzinis YYY kurš skrēja, turot karogu nolaistā rokā, viņš uzkliedza YYY, lai tas met nost karogu, bet YYY neklausīja. YYY atpalika no viņa, un, kad viņš pagrieza galvu atpakaļ, viņam likās, ka YYY ceļas augšā no zemes un viņa labajā rokā bija karoga kāts, kuru viņš pastiepa uz augšu, bet pēc tam aizmeta prom. Vai karogs bija saplēsts, viņš neredzēja. Tajā pašā naktī viņus aizturēja milicija.

Nodarīto XXX no sirds nožēlo.

Bez YYY un XXX pilnas savas vainas atzīšanas, viņu vaina nozieguma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas PSR Kriminālkodeksa 183.pantā pierādīta ar sekojošo, ar pārbaudītiem tiesas sēdē pierādījumiem:

ar faktiem, kas izklāstīti    liecinieka Balode liecībās, kura liecināja, ka strādājot par komendanti Balvu PMK-6 kopmītnē, apmēram 0:30 naktī uz 1988.gada 1.maiju viņa turētājā uz sienas pie kopmītnes nostiprināja Latvijas PSR Valsts karogu un uzreiz atgriezās savā istabā, kas atrodas 3.stāvā. Pēc minūtēm 10-15 viņa izdzirdēja kādu troksni kopmītnes priekšā un, paskatoties pa logu, ieraudzīja, ka divi puiši gāja prom no kopmītnes. Vienam puisim rokās bija karogs, ko viņš turēja paceltu sev priekšā. Caur logu viņa uzkliedza, kur viņi nes karogu. Sekoja atbilde krievu valodā, ka tikai uz priekšu. Tā kā puiši ar karogu turpināja iet prom, viņa nokāpa pirmajā stāvā un izsauca miliciju. Pēc kāda laika kopmītnē dzīvojošais Žugs atnesa uz kopmītni karogu, kas bija saplēsts uz pusēm.

Liecinieks Žugs tiesas sēdē liecināja, ka viņš dzīvo PMK kopmītnes istabā un naktī uz 1.maiju viņš dzirdēja komendantes Balodes kliedzienu, kura caur logu kliedza, lai neaiztiek karogu. Izejot koridorā, viņš ieraudzīja Balodi, kura viņam teica, ka puiši noņēmuši karogu un norādīja, kādā virzienā viņi aizgāja. Ejot YYY ielas virzienā, 30-40 metru attālumā no kopmītnes viņš zemē ieraudzīja karogu, kas bija saplēsts uz pusēm. Viņš pacēla karogu un atnesa uz kopmītni.

Liecinieks Laicāne tiesas sēdē liecināja, ka viņa dzīvo otrajā stāvā PMK kopmītnē un naktī uz 1988.gada 1.maiju pamodās no komendantes Balodes kliedziena, kura no 3.stāva kliedza, uz kurieni nes karogu. Kad viņa – Šaicāne – piegāja pie loga, viņa ieraudzīja, ka divi puiši iet prom no kopmītnes. Viens no viņiem nesa rokās ģitāru, bet otrs nolaistā rokā nesa karogu. Kad viņa nokāpa pirmajā stāvā, Balode jau bija izsaukusi miliciju, bet Žugs atnesa uz pusēm saplēsto karogu.

Kā izriet no karoga apskates protokola, Latvijas PSR karoga, kas piestiprināts pie kāta, materiāla platums ir 38 centimetri augšējā daļā un 35 centimetri apakšējā daļā. Blakus ar kātu atrodas otrā, noplēstā daļa.

Uz zemes zem karoga turētāja pie kopmītnes atrastas apavu pēdas, kas atlietas ģipsī.

Kā izriet no trasoloģiskās ekspertīzes Nr.485, apavu pēdas, no kurām notikuma vietā uztaisīts ģipša atlējums Nr.2, konstatēts YYY sportiska tipa puszābaka kreisajai kājai.

Pie tādas novērtēšanas pierādījumiem Tiesu kolēģija uzskata, ka YYY un XXX vaina nozieguma, kas paredzēts Latvijas PSR Kriminālkodeksa 183.2 pantā ir pierādīta.

Iepriekšējā izmeklēšanā YYY un XXX atzina vainu krimināla huligānisma izdarīšanā, kas izpaudās kā karoga noņemšana.

Saskaņā ar Latvijas PSR Kriminālkodeksa 204.panta dispozīciju huligānisms ir apzināta rīcība, kas rupji pārkāpj sabiedrisko kārtību un izrāda klaju necieņu pret sabiedrību.

Tikai abu elementu apvienojums ir krimināli sodāms huligānisms.

YYY un XXX, noņēmuši karogu no turētāja, veica Latvijas PSR karoga zaimošanu, izrādīja klaju necieņu pret sabiedrību, tomēr viņu darbības nebija saistītas ar rupjiem sabiedriskās kārtības traucējumiem. Sabiedriskā kārtība un miers ar YYY un XXX darbībām netika traucēta, tāpat apsūdzībā nav norādītas nekādas konkrētas darbības, ar kuriem apsūdzētie būtu rupji pārkāpuši sabiedrisko kārtību.

YYY un XXX Latvijas PSR karoga zaimošanu izdarīja bez iemesla, huligānisku motīvu dēļ, un šis motīvs pilnībā sakrīt ar Latvijas PSR KK 183.2 pantu.

YYY rīcības rezultātā tika saplēsts karogs, tomēr šīs darbības pilnībā tiek ietvertas šī panta dispozīcijā kā karoga zaimošana.

Pie tāda vērtējuma iegūtajiem pierādījumiem Krimināllietu tiesu kolēģija uzskata, ka apsūdzības daļā pēc Latvijas PSR KK II d. 204.panta YYY un Runjancevs ir attaisnojami nozieguma sastāva trūkuma dēļ.

Iepriekšējā izmeklēšanā YYY sniedza pretrunīgas liecības par to, kā viņš saplēsa karogu. Pirmajā nopratināšanā 1988.gada 6.maijā YYY paskaidroja, ka bēgšanas laikā viņš uzkāpa karogam un daļa karoga noplīsa.

Pie liecību pārbaudes uz vietas 1988.gada 16.maijā YYY paskaidroja, ka ar kāju uzkāpa uz karoga, ar spēku pavilka uz augšu un tādā veidā noplēsa karoga daļu. Analoģiskas liecības YYY sniedza pratināšanā apsūdzētā statusā.

Tiesas sēdē YYY kategoriski apgalvoja, ka bēgšanas laikā sapinās karogā un, turpinot kustību, nejauši saplēsa karogu. XXX tiesas sēdē paskaidroja, ka viņš skrēja pa priekšu YYY un, paskatījies atpakaļ, ieraudzīja, ka YYY it kā ceļas augšā ar karogu, ceļot labajā rokā karoga kātu. Vai karogs bija saplēsts, viņš neatceras. Iepriekšējās izmeklēšanas laikā XXX sniedza pretrunīgas liecības par apstākļiem, kādos tika saplēsts karogs.

Pie tādiem apstākļiem, ņemot vērā, ka noziegums pastrādāts naktī, YYY darbību alkohola reibumā, kā arī vadoties pēc principa tulkot visus pierādījumus par labu apsūdzētajam, Tiesu kolēģija uzskata, ka nav pierādīts, ka YYY apzināti saplēsis karogu.

Nosakot vainu un soda mēru tiesājamiem, Tiesu kolēģija ņem vērā izdarītā nozieguma sabiedrisko bīstamības raksturu un pakāpi, vainīgo personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus lietas apstākļus.

YYY agrāk nav sodīts, no darba vietas raksturots apmierinoši, trīs reizes pakļauts administratīvai sodīšanai par sīko huligānismu un parādīšanos publiskā vietā dzērumā.

Apstākļi, kas mīkstina YYY atbildību, ir labprātīga nodarītā kaitējuma atlīdzināšana un patiesa nožēlošana no sirds.

Pie soda noteikšanas, Tiesu kolēģija ņem vērā arī YYY ģimenes stāvokli un to, ka viņš ir bezatlīdzības donors.

Apstākļi, kas pastiprina YYY vainu, ir tas, ka viņš agrāk veicis noziegumu un šo noziegumu pastrādāja alkohola reibumā.

Tiesājamais XXX agrāk nav sodīts, darba vietā tiek raksturots pozitīvi, divas reizes administratīvi sodīts par parādīšanos dzērumā sabiedriskā vietā.

Apstākļi, kas mīkstina XXX atbildību, ir nožēla no sirds par izdarīto, bet apstākļi, kas pastiprina vainu izdarītajā noziegumā – nozieguma izdarīšana dzērumā.

Saskaņā ar medicīniskās izmeklēšanas aktu YYY un XXX ir hroniski alkoholiķi, kuriem nepieciešama piespiedu ārstēšana.

Ņemot vērā YYY personību, viņa lomu pastrādātajā noziegumā, Tiesu kolēģija uzskata par neiespējamu apmierināt Balvu PMK-1 kopējās sapulces prasību par YYY nodošanu pāraudzināšanai brigādes kolēģiem, jo uzskata par nepieciešamu viņam piemērot sodu ar brīvības atņemšanu.

Ņemot vērā XXX personību, Tiesu kolēģija uzskata par iespējamu apmierināt Balvu MRS brigādes kopējās sapulces prasību, nosakot viņam sodu bez brīvības atņemšanas, atstājot viņu pāraudzināšanā kolektīvā.

Pamatojoties uz izklāstīto, Latvijas PSR Augstākās tiesas krimināllietu Tiesu kolēģija nosprieda:

YYY un XXX pēc Latvijas PSR KK II d. 204 panta attaisnot.

YYY atzīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas PSR KK 183.2 pantā un piespriest sodu brīvības atņemšanas veidā uz 6 mēnešiem ar soda izciešanu stingra režīma ieslodzījuma vietā. Drošības līdzekli mainīt un arestēt tiesas zālē. Soda izciešanu YYY skaitīt no aresta dienas.

Saskaņā ar Latvijas PSR KK 57.p. attiecībā uz YYY noteikt piespiedu ārstēšanu pret alkoholismu soda izciešanas laikā.

XXX atzīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas PSR KK 183.2 p. un piespriest sodu labošanās darbu veidā uz vienu gadu ar 15% ieturējumu no algas valsts labā.

Nodot XXX labošanas darbiem un pāraudzināšanai kolēģiem Balvu MRS brigādē.

Pamatojoties uz Latvijas PSR KK 57.p. uzlikt par pienākumu XXX ierasties medicīnas iestādē pēc dzīves vietas pretalkohola ārstēšanās reģistrācijai un uzsākšanai.

Soda mēru par neizbraukšanu attiecībā pret XXX atcelt.

Ieturēt no YYY un XXX tiesu izdevumus – pa 22 rbļ.un 50 kap. no katra.

Lietiskos pierādījumus – karogu, apavu nospiedumu ģipša atlējumus – iznīcināt, sporta puszābakus atdot XXX.

Atbilstoši Latvijas PSR UPK 322.p. šis spriedums kasācijas apžēlošanai un kasācijas protestam nav pakļauts.

An error has occured