Iesaki rakstu:

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi pret demogrāfiju, latviešu kā visstraujāk izzūdošās Eiropas nācijas statusu un konkrētu politiķu neatlaidīgas pūles sabotēt demogrāfijas atbalsta politiku, tiešām izskatās, ka viņu prognoze varētu izrādīties pareiza. Līdz paredzētajiem 200 gadiem atlikuši nosacīti 40 gadi. Tikai tas nav iepriekšnolemts, tas ir pašreizējas valdības, koalīcijas apzināts lēmums.

Traģiski ironiskā kārtā pēc izglītības valodnieks, patriotiskas latviešu ģimenes dēls Krišjānis Kariņš izrādījies tās partijas - “Vienotības” premjers, kura apzināti ved latviešus kā nāciju uz bedri. Tas nav pārspīlējums, tā tiešām ir. Apgalvojums, patiesībā - apsūdzība balstās skaidri redzamā attieksmē un rīcībpolitikā. Protams, nav runa tikai par “Vienotību,” konformistiski klusētāji ir arī pārējās vecajās un pašreizējās varas partijās.

Te būs minētais izdevums un fragments.

“Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti. Grāmatiņa priekš skolām un mājām. Ar vienu landkārti.”

 Jelgavā 1859. gads

Izdevumam ir 66 lappuses un ar 200 gadu prognozi latviešiem un lietuviešiem tā arī beidzas - tas ir pēdējā rindkopā. Tur ir ceturtā nodaļa "Latvieši un Leiši":

“Bet kā tad uz priekšu izdosies ar Latviešu un Leišu tautām un valodām? Vai tās izmirs, jeb vai paliks dzīvas? Tā mūsu dienās daudzi prasa, kauču tāda prasīšana ir gluži veltīga. Jo tik tiešām, ka katram cilvēkam ir jāmirst, tik tiešām arī mirst ar laiku katra tauta. Cik daudz lielas un maktīgas tautas nav izmirušas pagalam! Bet kad miršanas laiks būs klāt, to nevar zināt ne pie cilvēka, ne pie tautas. Šodien liekas tā un tā, dažs ir saslimis uz miršanu, un otrā dienā ir vis pagalam savādi. Kad nu arī neviens nevar skaidri par to lietu ko zināt, tad taču to var droši noteikt, kad mūsu un citu tautu būšanu uzlūkojam, ka pirmajo nākošu 200 gadu starpā Latviešu tauta ne izzudīs vis, un ka tādēļ tiem pienākas liela pateicība, kas no sirds pūlējās Latviešu valodu un literatūru kopdami. Jo tā visulielāka daļa no Latviešu bērniem un bērnu bērniem līdz piektu vai desmitu augumu citur jau nevarēs gudrības smelties, kā LATVIEŠU grāmatās. Kas tik iespēj, lai mācās arī citas valodas, pavisam vāciski, bet labu mācību vajag mūsu dienās IT VISIEM tautas bērniem.”

Ilustrācijai – ekrānšāviņš: Latvijas Sabiedriskā medija (LSM.lv) raksts angļu valodā - “Latvijai pagājušā gadā bija straujākais iedzīvotāju samazinājums Eiropas Savienībā”.

An error has occured