Iesaki rakstu:

Taisnības labad jāsaka, ka Pauls Timrots dažkārt pievērš uzmanību diezgan svarīgām problēmām, kas saistītas ar ceļu satiksmi. Bet turpat jāatzīmē, ka Timrota kungs jau ne pirmo reizi ir izmantojis savu "taisnīguma advokāta" tēlu, lai atklāti popularizētu sabotāžas idejas plašajām masām.

Timrota kungs pēdējā laikā to ir izdarījis divas reizes. Pirmo reizi - uzsākot diskusiju par ierobežojošo mietiņu uzstādīšanas lietderību gājēju pārejās. Un otro reizi - izveidojot iniciatīvu, lai samazinātu naudas sodu apmēru par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Sāksim ar mietiņiem. Gājēju marķējums (zebra) tika izgudrots Lielbritānijā pirms 70 gadiem. Kopš tā laika vidējā transportlīdzekļa jauda, masa un paātrinājums līdz 100 km/st. ir palielinājies plus mīnus piecas reizes.

Civilizētās valstīs satiksmes projektētāji seko līdzi tehnoloģiskajam progresam un gājēju pārejas aprīko ar visu veidu papildu drošības pasākumiem - apstāšanās līnijām, apstāšanās zīmēm, sašaurinātiem marķējumiem, buferzonām, gumijas ātruma slāpētājiem, gājēju luksoforiem, ātruma kamerām krustojumu priekšā, satiksmes kontrolieriem. Katrai gaumei un maciņam ir ļoti dažādi drošības pasākumi - būtu vēlme.

Tas viss tiek darīts, lai uzlabotu mūsdienu lieljaudas transportlīdzekļu plūsmas kontroli. Jo ar pirms 70 gadiem izgudroto zebru tādu automašīnu plūsmu, kurām jauda ir 200+ zirgspēki, apturēt ir neiespējami. Jāpiebilst arī, ka civilizētās valstīs jau vairākus gadu desmitus tiek uzstādīti šie papildu drošības pasākumi gājēju pārejās, savukārt Latvijā lielākā daļa gājēju pāreju atbilst 1950. gada standartiem.

Bet par laimi mūsu valstī arī ir sasniegts progress, un šogad, lai palielinātu gājēju drošību, Rīgas dome pie pārejām sāka uzstādīt ierobežojošus mietiņus. Šis pasākums nepārprotami liek autovadītājiem samazināt ātrumu pirms pārejām, kā rezultātā gājēju pārejas tagad šķērsot ir drošāk un psiholoģiski ērtāk.

Ko Timrota kungs dara sakarā ar ierobežojošo mietiņu uzstādīšanu? Raidījuma Zebra programmā 23. jūlijā viņš tos dēvē par "šīs vasaras modi", un Zebras izlaidumā 2. septembrī viņš atrod ielu ar patiešām nejēdzīgu mietiņu izvietojumu un uzbrūk mietiņiem, Rīgas domei, ražotājiem, pircējiem ar apsūdzībām korupcijā.

Vai jūs saprotat? Gājēju drošība Timrota kungam nav nekas vairāk par sezonas modi. Un dome palielina drošību uz gājēju pārejām, jo viņi ir korumpēti idioti. Ar vārdu sakot, Timrota kungam daudz vairāk patīk gājēju pārejas, kas aprīkotas pēc „aukstā kara” laika drošības standartiem un ka viņam gājēju drošība pilnīgi neinteresē.

Otra “brīnišķīgā” iniciatīva, kuru Timrota kungs pārņēmis savās “objektīvajās” rokās, ir saistīta ar jaunajiem satiksmes soda samaksas noteikumiem, kas pārkāpējiem uzliek par pienākumu samaksāt soda naudu 15 dienu laikā pēc to saņemšanas. Šonedēļ viņš paziņoja, ka iniciatīva atcelt šo „nejēdzību” jau ir savākusi 4300 parakstus.

Jā, tik radikāli samazināt soda naudas samaksas termiņu ir, no vienas puses, patiešām sāpīgs un nepatīkams lēmums. No otras puses, šis lēmums būs sāpīgs, pirmkārt, nevis kārtīgiem autovadītājiem, bet pārkāpējiem. Kārtīgi autovadītāji sodus saņem reti, reizi 3–5 gados un negaida gadu, lai tās samaksātu. Kārtīgi autovadītāji nekautrējas uzņemties atbildību par pārkāpumu.

Bet pārkāpēji, kuri katru gadu saņem vairākus naudas sodus un tos maksā tikai tad, kad ir nepieciešams veikt tehnisko apskati, jauno noteikumu dēļ tiešām cietīs. Un ir pilnīgi iespējams, ka daži no viņiem jauno noteikumu dēļ pārkāps mazāk vai nepārkāps vispār.

Ja tu, pārkāpējs, zini, ka šomēnes nevarēsi samaksāt iespējamo naudas sodu, tad tu arī noteikumus negribēsi nepārkāpt. Ja tu, pārkāpēj, un citi tev līdzīgi pārkāpēji sāksiet mazāk pārkāpt, tad uz ceļiem būs mazāk negadījumu. Mazāk negadījumu - mazāk bojāgājušo. Kas jānotiek cilvēka galvā, lai nesaprastu šo elementāro pedagoģisko saikni?

Lai neliktos, ka Latvijas autovadītāji šajā gadījumā tiek pakļauti kaut kādām nepamatotām represijām, mums ir jāskatās, kas notiek Eiropas Savienībā, par iestāšanos kurā nobalsoja lielākā daļa no mums. Izrādās, ka Eiropas kartē ir ar mikroskopu jāmeklē valstis, kurās soda naudas samaksai par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem ir paredzētas vairāk nekā 30 dienas.

Ja citas Eiropas Savienības dalībvalstis nedumpojas pret šādiem naudas soda samaksas noteikumiem, tad kāpēc Timrota kungs par tiem krīt panikā? Timrota kungs sevi neuzskata par eiropieti un padomju satiksmes noteikumi viņam patīk labāk?

Lai kas tas būtu, Timrota kungs vispirms uzskata, ka Eiropas civilizētās valstis mums nav piemērs. Un, otrkārt, viņš uzskata, ka, ja valsts pastiprina noteikumus naudas iekasēšanai, tad tas ir brīnišķīgs iemesls, lai sāktu ar valsti kaulēties.

Kaulēties ar varas iestādēm Timrota kungs sāka, uzsākot sabiedrības iniciatīvu, kurā viņš ierosina uz pusi samazināt soda naudas, ja tās samaksās 15 dienu laikā.

Šobrīd minimālais sods, ko autovadītāji var saņemt par ātruma pārsniegšanu, ir 10 eiro par braukšanu ar kravas automašīnu, kuras pārsniegums ir līdz 10 km/st. pilsētas robežās. Timrota kungs ierosina samazināt šo naudas sodu līdz 5 eiro. Pieci eiro ir viena glāze laba, auksta alus Vecrīgā, un, pēc Timrota kunga teiktā, tas ir adekvāts sods par lai arī ne ievērojamu, bet tomēr ātruma ierobežojuma pārkāpšanu.

Cits, ne mazāk ilustratīvs piemērs ir naudas sods par ātruma pārsniegšanu ar vieglo automašīnu pilsētas robežās līdz 40 km/st. Šobrīd tas ir 160 eiro, un Timrota kungs grib samazināt šo naudas sodu līdz 80 eiro.

Pārsniegums par 40 km/st., ņemot vērā radara precizitātes kļūdu, parasti nozīmē skaitli tuvu 100 km/st. uz automašīnas spidometra. Un, pēc Timrota kunga teiktā, vadītājam, kurš, teiksim, Blaumaņa ielā pārvietojas ar ātrumu 100 km/st., par šādu palaidnību jāmaksā kadi nožēlojami 80 eiro. Acīmredzot Timrota kungs aizmirsa tos ne visai tālos laikus, kad pat kukulis par šādu ātrumu pārsniegumu pārsniedza 80 eiro.

Pamatojoties uz visu, ko Timrota kungs pateica ar šo savu otro iniciatīvu, secinu, ka viņš ir vienkārši kaitēklis un nesaprot ne ceļu satiksmes noteikumos, ne elementāros ceļu satiksmes drošības pamatus līmenī, kas nepieciešams, lai par to runātu televīzijas ēterā kā „eksperts”.

Taču ir izeja. Apkopojot visu uzrakstīto un arī ņemot vērā Timrota kunga demonstrēto domāšanas stilu, es aicinu viņu nopietni apdomāt iespēju uzsākt karjeru Latvijas politikā.

An error has occured