Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Prasīt kārtību valstī, pašvaldībā, sevišķi Rīgā, un tieši Rīgas domei, tās nomenklatūrai, - tā ir bezperspektīva nodarbe. Nomenklatūra ir ciets mūris valsts struktūrās, tā ir cieta un neuzvarama. Šajā sakarā, lai prasītu pabeigt dzīvojamās mājas privatizāciju, pabeigt zemes zem mājas reformu, iedomājies, ka tu uzsāc cīņu ar vējdzirnavām.

Ja tu zinātu, kāds „bardaks” valda ar zemi zem daudzdzīvokļu mājām, nosakot funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu (turpmāk FNZG), tevi pārņemtu šoks.

Ja iesi uz tiesu, gatavojies, lai tev būtu ļoti liela nauda, lai tiesvedību uzticētu speciālistam. Ja rīkosies pats, uzmanies, ka tu vari nokļūt psihiatriskajā slimnīcā vai arī vecie iestāžu shēmotāji ar savu bezatbildību izdomās, kā tevi samalt vējdzirnavās, pataisīt par muļķi. Brīnums, cilvēcību tur neatradīsi.

Piemēram, īpašnieka zeme reģistrēta zemesgrāmatā, bet tu neatradīsi, ka uz šīs zemes ir viena vai vairākas dzīvojamās mājas, būves, neatradīsi arī citus apgrūtinājumus. Ko, zemes reformas organizētāji Privatizācijas komisijas vārdā (PK), saņēmuši no Būvvaldes dokumentāciju par funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu (FNZG) – apbūves gabalu, kuram būvējot tika piesaistīta māja, par visiem apgrūtinājumiem, par tiem aizmirsa?

 PK 14.08.2020. DMPK-20-4979-ap atbildes vēstulē raksta: “Atbilstoši minētajam, Rīgas dome 05.07.2005. pieņēma lēmumu Nr.213 „Par Rīgas pašvaldības bilancē esošās un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda reģistrētās dzīvojamās mājas Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 143 k-3, privatizācijas uzsākšanu, ar kuru, cita starpā, nolēma nodot privatizācijai dzīvojamo māju Krišjāņa Valdemāra ielā 143-k-3, Rīgā, bez zemes.” Re, cik “pamatoti”?!

Un kur tad radās zeme zem mājas, kas tā par zemi, kāda adrese? Ejam tālāk un redzam, ka ir gan radusies kaut kāda virtuālā zeme, kura piesaistīta mājai kā FNZG. Nu ko, un aizmirsa ierakstīt apgrūtinājumus un sasaistīt zemi ar māju, ka uz šīs virtuālās zemes ir māja, zemi neierādot dabā, neveicot kadastrālo iemērīšanau, lai nezinātu, kur tā zeme atrodas? Tādas sasaistes nav.

 Te, mūsuprāt, drīzāk notika, kas notika – sākās afēras, lai šai zemei kā nomas zemei zem daudzdzīvokļu mājas noteiktu apbūves zemes statusu un augstu, kā tirgus zemei, kadastrālo vērtību, lai no nomniekiem izspiestu nelikumīgu peļņu.

Šeit manāms zemes uzpircēju, “balto baronu” sadarbības rokraksts ar Privatizācijas komisiju. Tā nav? Nu tad kas zemes īpašniekam un Privatizācijas komisijai liedz pabeigt zemes reformu, sakārtot zemi, saziņā ar VZD piešķirt tai kadastra numuru, veikt zemes kadastrālo iemērīšanu, ierādīt zemi dabā un noteikt patiesu kadastrālo vērtību kā publiskai zemei?

Nu nekādi nevar būt, atkārtoju, ka PK un Valsts zemes dienests “aizmirsa” māju ierakstīt kā apgrūtinājumu, jo tā ziņas saņēma no Būvvaldes, kura labi pārzināja, ka zemei apgrūtinājumi jāuzrāda, citādi Būvvalde var tikt pie lielām nepatikšanām kā tas kuriozais gadījums ar to, ka neesot bijis ierakstīts lietošanas instrukcijā, ka kaķi nedrīkst žāvēt mikroviļņu krāsnī.

Tā Būvvalde PK arī noteikti iesniedza ziņas par apgrūtinājumiem, jo Būvvalde atbildīga par sekām, kas var rasties, ja neuzrādītu komunikācijas un, piemēram, zemes nomnieki, labiekārtojot zemi, nezinot neko par stratēģiskām komunikācijām, kuras nav redzamas plānā, var šīs komunikācijas sabojāt. Kas atbildēs – Būvvalde! Kāds posts, kāda avārija, zaudējumi!

Tātad jautājums – mājai zeme ir uzrādīta virtuāli, tā nav tā zeme, par kuru tiek pieprasīta nomas maksa? Nav pareizi? Bet plānā māja nav redzama!

Nonākam pie secinājuma, ka zemes īpašniekam, ja mājas nav uz zemes vai tā kaut kādu kriminālu apstākļu dēl nav uzrādīta, tiek slēpti apgrūtinājumi, tieši par PK noteikto FNZG nav arī tiesību prasīt zemes nomas maksu.

 Tātad arī Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) kā apsaimniekotājs nav tiesisks slēgt zemes nomas līgumu, ja uz zemes nav mājas, māja reģistrēta zemesgrāmatā bez zemes?

Tā nav tikai šīs mājas problēma. Ņem kuru katru māju, un būs tas pats, jo šis PK radītais “bardaks” ir manīts daudz kur citur visā Rīgā.

Rīgā, iespējams, reti kādai zemei zem daudzīvokļu mājām ir uzrādīts apgrūtinājums, ka uz zemes ir dzīvojamā māja, uz ko šo māju dzīvokļu īpašnieki var reaģēt ar atteikumu maksāt par neesošu zemi zem mājas, nezinot, kā kabatā nonāk maksa par zemes nomu, kas ir šīs nomas patiesais labuma guvējs.

Ne velti Purvciemā un arī tepat Mālpils ielā “zemes baroni”, nesaukšu adresi un barona vārdu, prasa maksu no dzīvokļu īpašniekiem atkārtoti, kad dzīvokļu īpašnieki jau bija regulāri maksājuši nomas maksu Rīgas namu pārvaldniekam par PK uzrādīto virtuālo funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu.

Jocīgi, RNP par mājas dzīvokļu īpašniekiem (kas gan cits) labprāt iedodot visus personas datus, lai zemes īpašnieks tiesā piedzen maksu atkārtoti “uz likuma pamata” (?) tieši no dzīvokļu īpašniekiem, jo pēc likuma esot atbildīgi tieši dzīvokļu īpašnieki, nevis RNP kā nomas līguma starpnieks, kā dzīvokļu īpašnieku “advokāts”.

 Tad maksājiet nu nomas maksu par virtuālo zemi, kas nav kadastrāli uzmērīta un nav ierādīta dabā, nav nodalīta ar atsevišķu kadastra numuru un atsevišķu kadastrālio vērtību!

Jau ar šo vienu atbildi un piemēriem, ka PK nav pabeigusi FNZG zemes reformu, ir pierādīts, ka tā savas funkcijas veikusi pavirši un nolaidīgi, kas nekavējoties jānovērš.

Lai Rīgas domes Privatizācijas komisiju piespiestu pabeigt zemes reformu un arī pabeigtu dzīvojamo māju privatizāciju, nav izslēgts, ka jāiet uz tiesu uzlikt šādu pienākumu, citādi tā savu vainu neatzīs un Rīgas domes vadība neuzdrošināsies, kā var manīt, lai vadītu kapitālsabiedrību pēc labas pārvaldības principiem, piespiestu to novērst nepaneigtus darbus, jo PK jūtas varena un neaizskarama, nelikumības turpinās ar papildu zemes gabalu pievienošanu vai “korekciju” – ar mūžīgu reformu turpināšanau, kā tas notiek Tirzas ielā 3A, šādu pievienošanu viltīgi nosaucot to par zemes robežu “korekciju”, kā tas noticis arī Mālpils ielā 2A.

Un PK raksta, ka ar “06.10.2017. gada lēmumu nr.2655 “Par dzīvojamās mājas Mālpils ielā 2A FNZG korekcijas projekta (robežu noteikšanas projekta) apstiprināšanu…, platību un apgrūtinājumus precizējot ar zemes gabala kadastrālo uzmērīšanu”, ar kuru “precizē” FNZG lielumu, lasi – pievieno zemi.

Lai uzsāktu Golgātas ceļu - tiesāšanos ar Rīgas domi, tās Privatizācijas komisiju, iespējams, nepieciešams vienlaicīgi vērsties ar prasību par funkcionāli nepieciešamās zemes gabala (FNZG) zem mājas patiesa lieluma noteikšanu, samazināšanu apjomā, kas norādīts dzīvokļu inventarizācijas lietās kā mājas apbūves gabals, kuram piesaistīta māja, to būvējot.

Vēršoties tiesā, būtu nepieciešams noformulēt, iespējams, šāda satura prasības pieteikumu:

1.   Uzlikt par pienākumu Rīgas domes privatizācijas komisijai pabeigt zemes reformu, izstrādājot jaunu funkcionāli nepieciešamās zemes gabala (FNZG) mājai ... ielā, zemes robežu plānu ar apgrūtinājumu ierakstu, ka uz šīs zemes atrodas dzīvojamā māja un citi objekti, kas noteikti likumā, kuriem arī jāslēdz nomas līgums ar zemes īpašniekiem;

2.   Mājai ... ielā noteikt funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu … kv.m. apmērā, kas atzīts ar ierakstu dzīvokļa inventarizācijas lietā kā patiesais zemes gabals, kas tika noteikts ar likumu kā apbūves zemes gabals, kas nepieciešams mājas uzturēšanai.

Protams, ar šādu pirmstiesas iesniegumu vispirms jāvēršas Rīgas domē, bet, ja tas netiks apmierināts, neatkarīgi no atbildes satura būs nepieciešams vērsties administratīvajā tiesā.

 Ir arī cits paņēmiens – ja atbilde netiek saņemta vai tajā nav atbildes Satversmes 104.panta kārtībā, būtu jāvēršas tiesā ar prasību Rīgas domei uzlikt par pienākumu sniegt atbildi likuma noteiktā kārtībā pēc būtības.

Ziniet, Latvijā ar “vējdzirnavām” ir jācīnās, citādi neko panākt nevar! Valstī “bardaks” ir nepārvarams.

 Deviņdesmitajos gados teica, ka viss ir jauns, un nezinājām, ko un kā darīt (bija jādara cilvecīgi un zinātu), tādēļ pieļāvām kļūdas. Bet "kļūdas" turpina arī šodien, tās par katru cenu cenšas nostiprināt likumos un lēmumos, pašvaldību saistošos noteikumos. Un svarīgi saprast, ka pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas jurisdikciju Latvijas valsts vara piešķir neierobežotas tiesības vai valsts un pašvaldību amatpersonām nenosaka robežas, kā kurā reizē rīkoties, un tās turpina shēmot pēc “sevišķu personu” ieteikuma.

Viena daļa „bardaka” saistīta ar slinkumu, ar nolaidību un nedomāšanu, neieklausīšanos starp ierēdņiem un tās nomenklatūru.Grūti, neoiespējami uzskaitīt, kā vairāk - bezatbildības vai tīšas korupcijas, interešu konflikta, mantkārības.

Bet kad "pamatos" ieliek nepareizus ķieģeļus, sataisa aplamības, tās ir grūti novērst bez kapitālā remonta, ko varas “jaunie spēki” neuzdrošinās uzsākt. Te jau nepietiek drosmes, jo jādara liels darbs, ko amatpersonas negrib darīt, negrib uzsākt darīt, ja var nedarīt vai negrib atzīt savas sastrādātās aplamības, algu var saņemt arī par nekā nedarīšanu, un nav nosacījumu, kas liktu strādāt un atbilēt.

Ļoti spilgti pierāda deputātu statuss – viņi var sēdēt sesijās un komisiju sēdēs klusuciešot, buroties savos telefonos, pat mazo pirkstiņu nepakustinot, saņemt algu, prāvu algu un piemaksas, un tiek satrādāts, kas nu tiek sastrādāts.

An error has occured