Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tas, ka Satversmē ir rakstīts, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, vēl nebūt nenozīmē, ka tā tas tiešām ir. Par to mēs varam pārliecināties jau vairāk nekā gadu, kopš Saeima pēc tiesību speciālista Levita ieteikuma nodeva valdībai savas pilnvaras lemt par iedzīvotāju ierobežojumiem ārkārtas apstākļos.

Valdība velti laiku netērēja un uzreiz ķērās pie „daudzās naudas” tērēšanas visos iespējamos veidos - gurķu griešanas receptes par pusmiljonu tikai tāds sīkums vien bija uz citu tēriņu fona. Grūti pateikt, vai valdības tēriņu virsotne ar 666 tūkstošus vērtajām gultām ir sasniegta.

Uzdevums valdībai bija samērā vienkāršs - apkarot pasaulē bīstamāko vīrusu, par kura dabisko vai mākslīgo izcelsmi zinātnieki vēl strīdas. Tomēr tā vietā, lai tiktu apkarota lipīga un bīstama slimība, tiek apkaroti iedzīvotāji. Tā vietā, lai savlaicīgi konstatētu saslimšanu un uzsāktu ārstēšanu, tādā veidā novēršot iedzīvotāju mirstību no bīstamā vīrusa, visi līdzekļi tika novirzīti vakcinācijas procesa reklāmai un vakcinēšanai ar vakcīnām, kurām var būt nopietnas blaknes un kuru radītās aizsardzības ilgums nav zināms, jo klīniskie pētījumi tā noteikšanai vēl turpinās. (Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.)

Zāļu (vakcīnu) apraksti ir visiem pieejami, bet nekļūdīšos, ja teikšu, ka ne Pavļuts, ne Kariņš, ne Bordāns, ne arī kāds cits ministrs un tie koalīcijas deputāti, kas nobalsoja par nevakcinēto darbinieku atlaišanu no darba, nav ar šiem aprakstiem iepazinušies. Domāju, ka arī tie tiesneši, kas tagad izspriež daudzos iedzīvotāju pieteikumus pret piespiedu vakcināciju, nav iepazinušies ar šo zāļu aprakstiem, bet tas netraucē viņiem spriest, ka sabiedrības interesēs ir cilvēku piespiedu vakcinēšana ar vakcīnām, kuru drošums tiks novērtēts joprojām notiekošā 3. fāzes pētījumā.

Ar zāļu aprakstu nebija iepazinies arī 38 gadus vecais jūrnieks Jurijs Serebrjakovs, kurš, uzticoties Pavļutam un gribot strādāt un kā cilvēks ieiet kafejnīcā, šā gada septembrī saņēma pirmo PF-Pfizer-BioNTech vakcīnu Comirnaty, pirms tam parakstoties, ka ir sniedzis patiesas ziņas par savu veselības stāvokli un vakcinācija ir brīvprātīga. Otro vakcīnu Jurijam vajadzēja saņemt 13.oktobrī, bet tik ilgi viņš nenodzīvoja, jo 11.oktobrī nomira.

Pēc pirmās vakcīnas devas viņam ļoti sāpēja galva, tā esot normāla vakcīnas blakne, kas ar laiku pāriešot. Jurijam galvas sāpes pārgāja 11.oktobrī, jo, kad nomirst, tad nekas vairs nesāp. Protams, ka neviens eksperts Jurija nāvē nesaskatīja nekādu saistību ar vakcīnu, vienkārši apstājās sirds cilvēkam, kuru medicīniskā komisija 14.septembrī, īsi pirms drošās vakcīnas, atzina par pilnīgi veselu.

Vai Jurija sirds tikpat pēkšņi būtu apstājusies, ja viņš nebūtu vakcinējies, to mēs neuzzināsim. Vai Jurija dēls saņems kompensāciju par komplikācijām, kas viņa tēvam radās pēc vakcīnas? Diez vai, jo Latvijā nevienā gadījumā, kad cilvēki mirst pēc vakcīnas, netiek saskatīta nāves saistība ar vakcīnu. Un kāds vēl man mēģinās iestāstīt, ka vakcinēties ir droši?

Es, protams, neesmu vienīgais, kas ir izvērtējis iespējamos riskus no saslimšanas ar bīstamo vīrusu un riskus, kas var būt pēc vakcīnas, kura var nenodrošināt aizsardzību visiem tās saņēmējiem, un esmu izvēlējies atturēties no šī eksperimenta. Bet es pat par sētnieku nevaru strādāt, ja neesmu vakcinējies vai izslimojis šo bīstamo kaiti. Arī bezdarbnieka statuss man var tikt liegts, ja es nepiekritīšu vakcinēties ar kādu no piedāvātajām vakcīnām, kurām visām aprakstos ir norādītas nopietnas blaknes.

Esmu nolikts ļoti smagas izvēles priekšā. Visas manas cerības uz taisnīgu tiesu man tika aplauztas, kad izlasīju, ka līdz šim visas iesniegtās prasības ir noraidītas, pat tās, kuras ir iesnieguši pieredzējuši tiesneši.

Ja pat tiesnešu iesniegtās sūdzības ir noraidītas, tad man tiesā aizstāvēt savas tiesības uz darbu nav ne mazāko izredžu un man ir liegta tiesiska aizsardzība. Cerības saņemt atbalstu no Tīesībsarga arī ir aplauztas, lasot viņa komentārus par piespiedu vakcināciju, un vienīgā iespēja ir palikusi - iet un protestēt, bet arī tas man tiek liegts, jo Valsts policijas vadība draud ar lieliem sodiem.

Šobrīd tādi kā es esam vismaz 10 000, varētu būt pat 70 000, kas ir zaudējuši darbu un ienākumus tikai tāpēc, ka negribam iesaistīties eksperimentā. Pirmdien, 13.decembrī, mēs mēģinājām klauvēt pie prezidenta Levita durvīm un lūgt palīdzību, pat dāvanas bijām paņēmuši, bet durvis bija ciet, un mūs izgaiņāja policija. Tā pati policija, kuru mēs uzturam ar saviem samaksātajiem nodokļiem. Pie kam mūs ne tikai izgaiņāja, bet tika sākti desmit administratīvā pārkāpuma procesi un četri kriminālprocesi.

Vai tiešām kāds šeit saskata demokrātiju un tiesiskumu?

Es esmu pārliecināts, ka sodīt par radušos situāciju vajag nevis bez darba atstātos skolotājus, mediķus, aprūpētājus, policistu, sētniekus utt., bet tos, kas pieņēma šādus antikonstitucionālus, antihumānus lēmumus, proti, Kariņu, Pavļutu, Bordānu, kā arī citus ministrus un tos koalīcijas deputātus, kas nobalsoja par nevakcinēto darbinieku atlaišanu no darba un atstāšanu bez iztikas līdzekļiem, un, protams, tiesību speciālistu Levitu.

Vai taisnība uzvarēs, ir atkarīgs tikai no mums pašiem, vai mums pietiks spēka izturēt despotiskās varas spiedienu?

Drīz vien tādu kā es būs vēl vairāk, kad tiks pieņemti jauni noteikumi par vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu un pat divreiz vakcinētajiem vairs nebūs derīgi sertifikāti. Viņi atkal būs izvēles priekšā - vakcinēties vai palikt bez darba un ienākumiem, vai tomēr iet ielās un aizstāvēt savas tiesības uz darbu un dzīvību.

An error has occured