Iesaki rakstu:

Jaunā metiena populisti sevi apliecinājuši vēl cūcīgāk nekā priekšgājēji. Paļaujoties, ka valdības noteiktie ierobežojumi nāciju nenovedīs pie postošas krīzes, viņi valdībai šīs rūpes inkriminē kā ļaunumu. Taču šoreiz uz politiskās spēles ir cilvēku dzīvības, kuras tie gatavi iemainīt pret tādu štruntu kā vara un nauda. Nebīstoties pat Dieva, ar kura vārdu spekulē.

Valdība vakcinācijas jautājumā beidzot vienojusies par izlēmīgiem soļiem, tādēļ pandēmija Latvijas teritorijā tuvojas noslēgumam.(1) Nu laiks izdarīt secinājumus.

Paradoksālā kārtā tieši sabiedrības daļa, kas visvairāk ieinteresēta valsts aizbildniecībā, pret tās rekomendācijām vakcinēties izrādījusies visskeptiskākā.(2) Valsts cenšas apliecināt vislabākos nodomus un, balstoties humānos, nevis pragmatiskos apsvērumos, vispirms cenšas pasargāt vecīšus, kuri sevi vairs nespēj uzturēt. Bet nekā.

Cilvēki ar zemu izglītības līmeni un neveiksmīgu darba pieredzi tāpat kā daudzi mazākumtautību pārstāvji valstī ir vīlušies jau sen un ar to neidentificējas. Jo ekonomiski neaktīvus, ar iztiku vai citiem vitāli svarīgiem apstākļiem neapmierinātus cilvēkus nav iespējams motivēt ar sociālekonomisku fiasko, pie kā novestu totāla darbnespēja un dīkstāve.

Attiecīgi – sociālās atstumtības mazināšanā nepietiek ar izbraukšanu uz Eiropas fondu rēķina, Latvija vēl nevar atļauties nebūt sociāli orientēta. Valstij, kas par tevi atceras tikai krīzē, – nav ticības. Valsts, kurai beidzot no tevis kaut ko vajag, uzprasās uz atmaksu. Ejiet un vakcinējieties paši.

Savukārt, ja pēc noteikumiem nespēlē “budžetnieki”, kas atrodas permanentā valsts maizē un bauda stabilitāti pat krīzē, – tā jau ir nekaunība. Nelojālas amatpersonas vismaz nedrīkstētu vadīt citu amatpersonu darbu.

Liels naivums ir gaidīt vakcinācijas aktivitāti tieši pret koronavīrusu no nācijas, kas nav pieradusi vakcinēties. Tā 2016.gadā pret gripu vakcinēto senioru skaits Latvijā bija desmit reizes zemāks nekā Lielbritānijā, lai arī šajā grupā mirstība no sezonālās gripas ir visaugstākā.(3)

Taču Latvijā atšķirībā, piemēram, no Lietuvas, senioriem vēl līdz šī gada rudenim bija jāsedz puse no vakcīnas izmaksām.(4) (5) Valsts pēkšņo vēsti, ka vakcinācija tomēr ir svarīga, sabiedrība vēl nav sagremojusi. Jācer, ka šī vēsts aktualitāti nezaudēs arī pēc pandēmijas.

Neskaidrais, haotiskais regulējums epidemioloģiskās situācijas uzturēšanai pieņemamā līmenī jau kļuvis par klasisku pārmetumu valdībai. Iespējams, šī pieredze kalpos par mācību, ka valsts galvenajā kabinetā politiskie frīki nav jāmarinē. Politika, līdzīgi kā pārējās lietas uz šīs pasaules, izņemot reliģiju, jābalsta pierādījumos, un punkts.

Radikāli kriminologi mēdz teikt, ka cīņa ar noziedzību nodara lielāku postu nekā pati noziedzība. Šo rindu autors ir pārliecināts, ka cīņa ar pandēmiju nenodara lielāku postu nekā pati pandēmija. Taču kritēriju šādiem mērījumiem nav, mēs nezinām, kā izvērstos sērgas atstāšana pašplūsmā. Visdrīzāk arī depresiju un pašnāvību skaits pieaugtu vēl daudz krasāk.(6) Tāpat kā mēs nezinām un, jācer, nekad neuzzināsim, kādas sekas piemeklētu sabiedrību, ja valsts pārstātu uzturēt, piemēram, veselības aprūpes sistēmu un iedzīvotāji pašmācības ceļā viens otru operētu paši.

Taču pats galvenais, ko mēs šobrīd zinām, – ka mūsu vidū ir neskaitāmi daudz cilvēku, kas savus robus zināšanās gatavi aizpildīt ar čipiem, masoniem, reptīļcilvēkiem un citām pasakām atkarībā no ieinteresēto pušu piedāvājuma, lai cik bezjēdzīgi stulbs tas nebūtu. Ja pandēmija mūs nav pārliecinājusi par kardinālu nepieciešamību celt izglītības kvalitāti, tad izciestajām ierobežojumu neērtībām ir mazāka vērtība, nekā visi esam pelnījuši.

________________________

(1) https://www.lsm.lv/.../koalicija-atbalsta-obligatu.../

(2) https://www.lsm.lv/.../aptauja-lielakie-vakcinacijas.../

(3) https://ec.europa.eu/.../products.../-/ddn-20191209-2

(4) https://www.la.lv/potes-vares-sanemt-no-1-oktobra

(5) https://nra.lv/.../357806-iedzivotaju-grupas-kuras-pret...

(6) https://www.lsm.lv/.../covid-19-ietekme-ir-skarba-pieaug.../

An error has occured