Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Veicot nelielu valsts amatpersonas deklarāciju analīzi, Latvijas galvenās nodokļu kontrolieres, bijušās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumu izpildītājas Daces Pelēkās amatpersonas deklarācijās ieraudzīju interesantus momentus, kas varbūt nebūtu tik interesanti, ja vien tos nebūtu norādījusi persona, kurai ir jābūt par piemēru deklarāciju aizpildīšanā.

2014. gadā Pelēkā iegādājas automašīnu Hyundai i20, spriežot pēc deklarācijas – operatīvajā līzingā. Savukārt viņa ir norādījusi, ka automašīna viņai ir valdījumā, bet saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta pirmās daļas 29.punktu transportlīdzekļa valdītājs ir persona, kuras tiesiskā valdījumā ir transportlīdzeklis uz mantojuma tiesību pamata. Līdz ar to var secināt, ka Pelēkā it kā saņēmusi šo automašīnu mantojumā.

Gadījumā, ja Pelēkā iegādājas šo mašīnu līzingā, tad viņai būtu jānorāda darījuma summa, jo, pat pieņemot, ka summa EUR 1917.60, kas norādīta deklarācijas 8.ailē, ir pirmā iemaksa, saskaņā ar oficiālo dīleru cenām (www.skandimotors.lv) Hyundai i20 automašīnas cena ir no EUR 12 590,00. Taču par līzinga darījuma summu ir uzskatāma pilna līzinga līguma summa kopā ar visiem procentiem un komisijām.

Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24.panta pirmās daļas 9.punkts savukārt nosaka, ka deklarācijā valsts amatpersona norāda informāciju par tās veiktajiem darījumiem, ja to summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, norādot šo darījumu apmēru un darījumu puses, kas šajā gadījumā netika izdarīts.

Par šādu pārkāpumu jebkurā “parasta” amatpersona jau būtu saukta pie atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.27 panta nosacījumiem par valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā, par ko pats VID uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro. Taču gadījumā pārkāpēja taču ir amatpersona, kura ir vienlīdzīgāka par parējām amatpersonām, - kurš tad viņu sodīs?

Atšķirībā no pārējiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā minētiem pārkāpumiem par šo pārkāpumu, pamatojoties uz LAPK 37.panta trešo daļu, var uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā divu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Deklarācija bija iesniegta VID 2015.gada 31.martā, līdz ar to - vēl ir laiks, kamēr nav iestājies noilgums.

VID pieprasa no parastiem "mirstīgajiem" laicīgi maksāt nodokļus, bet gadījumā, ja ir nokavēta kaut viena diena, pieprasa no uzņēmējiem un iedzīvotajiem nokavējuma un soda naudu, kaut pats kavē nodokļu atmaksu gandrīz par 100 miljoniem… Un neviens ne pat ko neatbild un netiek sodīts.

Red.piez. Pietiek jau ir pieprasījis jaunās VID vadības skaidrojumu par šo situāciju.

An error has occured