Iesaki rakstu:

Man ir burtiski daži teikumi sakāmi par trim Latvijas ministriem – vienas konkrētas partijas pārstāvjiem, kuri augusta sākumā bija sadomājuši it kā cēlu valstisku mērķu vārdā paslepus tikties ar Krievijas vicepremjeru.

Protams, tagad var mēģināt visādos veidos kult putas un pūst miglu acīs, novirzot uzmanību uz to, kurš bija kādā statusā, kuram par ko vajadzēja vai nevajadzēja ziņot un kādā tieši formā, kurš bija kā pienākumu izpildītājs, ko zināja vai nezināja it kā īstais valdības vadītājs, utt.

Šie kungi (un dāma) to arī aizrautīgi dara, cita starpā enerģiski piesaucot Latvijas zivjrūpnieku, piena pārstrādātāju un vispār visu lauksaimnieku intereses. Kā nu viņiem nekult un nepūst, ņemot vērā to, kāds lielmeistars šajās disciplīnās ir viņu partijas saimnieks.

Bet būtība no visas šīs izlocīšanās, palīgu piesaistīšanas un enerģiskās demagoģijas nemainās. Es jums pateikšu, kāda ir šī būtība - mums ir darīšana ar stulbumu un nodevību.

Kāpēc stulbumu? Tāpēc, ka jābūt tiešām neglābjamiem stulbeņiem, lai iedomātos, ka Krievijas vicepremjers būs tas, kurš pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā var kaut ko principiālu mainīt Latvijas sieriem, sviestiem un šprotēm.

Nevar – un, ja trīs Latvijas valdības ministri to neapjēdz, tad viņiem šī praktiski demonstrētā stulbuma dēļ vien vieta būtu Vilkadirkšņu gaterī.

Bet štrunts par šo stulbumu. Runa ir par to, kādu signālu šie trīs ministri ir devuši Krievijai.

Šis signāls ir skaidrs un pat muļķim nepārprotams: tovarišči, esiet droši, šī ir zeme, kur jūs atradīsiet cilvēkus, ar kuriem – ja tikai dot cerību, ka viņu sīkās vēlmītes un vajadzībiņas, īstenojoties noteiktiem nosacījumiem, varētu tikt apmierinātas - var sarunāt visu un jebko.

Tādi alkatīgi, savu un savu barotāju vajadzību pārņemti ļautiņi šai zemē atradās pirms trīsdesmit devītā un četrdesmitā gada, tādi te acīmredzami ir arī pašlaik. Tā sacīt, Viļa Lāča idejas nemirst. 

An error has occured