Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Visam sākums, protams, ir bijušā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga monumentālā nespēja martā vienoties par piegādēm caur Klaipēdas termināli (kurš pieder Lietuvas valstij).

Ko darīt? Acīmredzot kāds izdomājis „ģeniālu" plānu. Pieņemsim likumu, kas liks Latvijas Gāzei nodrošināt X TWh gāzes līdz 31.08. Aizliegsim pirkt gāzi no Krievijas tikai no 2023. gada 1. janvāra Tad Kalvītis pirks Krievijas gāzi un būs pie visa vainīgs.

Bet kaut kas aizgāja greizi. Un šodien Latvijas Gāzes vadītājs saka: gāzes nav. Kas notiek? Izrādās, Kalvītis aptinis Ekonomikas ministrijas vadību ap pirkstu. Viņš nopirka Krievijas gāzi, kā tika plānots, bet CITU tirgotāju uzdevumā! Gāze fiziski ir, bet juridiski tās nav. 

Ko darīt? Ekonomikas ministrija uzlikusi “arestu” uz dabasgāzi Inčukalnā, kas glabājas uz Latvijas Gāzes vārda. Neizskatās, ka Kalvītis par to pārāk sašutis. Visticamāk, viss iet pēc plāna. Pēc viņa plāna.

Kur ir tas āķis? Viss vienkārši. Ja Latvijas Gāze nopirktu gāzi pa tiešo, tad tarifs mājsaimniecībām apkures sezonā būtu balstīts uz iepirkuma cenu (ap 100 EUR/MWh?) Ja “nacionalizācija”, tad runa ir par ŠODIENAS cenu (tuvu 300)! Kāds ļoti nopelnīs.

Kāda alternatīva? Var “izmantot cauruļvadus” - pazemīgi pirkt dabasgāzi no Krievijas. Mēnesi pirms vēlēšanām ekonomikas ministre Ilze Indriksone nav sajūsmā. Nacionālā apvienība, ko viņa pārstāv, noteikti arī nav.

Ja pareizi saprotu, Kalvītis nostāda Ekonomikas ministriju trīs izvēļu priekšā: 1. Gāzes mājsaimniecībām nebūs 2. Pirkt no Krievijas 3. Nacionalizēt “tirgotāju” gāzi un kompensēt pēc šodienas cenām. Tirgotāju peļņa: noteikti vairāk nekā 100 miljoni EUR. Loģisks jautājums: KAS ir šie tirgotāji?

An error has occured