Iesaki rakstu:

Stāstiņš par hroniski pusbankrotējušā žurnāla Ir izdevējiem un darbiniekiem, kuriem ne jau no labas dzīves nākas meklēt visdažādākās iespējas, lai nedaudz piepelnītos, pats par sevi nebūtu uzmanības vērts. Nu, kas nu tur liels Latvijas apstākļiem, - bija cilvēciņiem iespēja bez kāda oficiāla konkursa pakampt pārdesmit tūkstošus eiro un sīkākus labumus no valsts televīzijas, un viņi šo iespēju arī izmantoja.

Taču ievērības cienīgs šajā stāstiņā ir kas cits, un tieši šā iemesla dēl Pietiek pie tā ir atgriezies atkal un atkal: tas uzskatāmi parāda gan to, kā pat viskaismīgākajiem „valsts nozagšanas” pretiniekiem paslīd kāja, ja pašiem personiski rodas iespēja no šīs valsts kaut ko nokampt, gan to, kādos melos viņi ir gatavi ielīst, lai pēc tam mēģinātu kaut kā attaisnot savu rīcību citu un, iespējams, arī pašu acīs.

Par nokampšanu viss ir skaidrs: valstiskā Latvijas Televīzija nekādu oficiālu konkursu par humora un satīras – vai kā nu to saukt – raidījuma veidošanu izsludinājusi nebija, paši savējo vidū vien sarunāja un novienojās, ka Ir izdevēji ir īstie, kam to par nieka pārdesmit tūkstošiem eiro radīt. Viss uzskatāmi un viennozīmīgi.

Arī par „darījuma” slēpšanu un atrunāšanos Ir Ločmelēm un Raudsepiem ir gājis akurāt tāpat kā viņu citkārt atmaskotajiem „valsts nozadzējiem”, - kaunīgie zagļi mēģinājuši kaut kā slēpties, kaut kā atrunāties, kaut kā izvairīties ar stāstiņiem par „saprātīgu finansējumu” utml.

Nu mēs esam nonākuši līdz komēdijas pēdējam cēlienam – kaunīgie zagļi ķeras pie jau pavisam primitīviem meliem, turklāt pat nemēģina tos kaut cik savstarpēji saskaņot.

Latvijas Televīzija, lūk, oficiāli paziņo – tā jau labprāt visu atklātu, tak nelaime tāda, ka „sadarbības līgums ir konfidenciāls un trešajām pusēm nav atklājams”. Viņi jau, lūk, ļoti labprāt, bet, redz, otras līgumslēdzējas puses komercnoslēpums – svēta lieta..

Savukārt Ir pārstāve Nellija Ločmele, kura arī tikusi pie savas kapeiciņas no LTV šī līguma ietvaros, tikpat pārliecinoši skaidro: viņa esot pilnīgi bezspēcīga kaut ko atklāt, jo nevarot „uzņemties tādu grēku kā LTV komercnoslēpumu izpaušana” un „līguma izpaušana "trešajai pusei" ir līguma pārkāpums”.

Ar vārdu sakot, tad, kad bija runa par valsts naudas „apgūšanu”, LTV un Ir pārstāvji bez problēmām spēja satikties, sazināties un vienoties. Toties tagad, kad ir runa par to, lai šo valsts naudas pakampšanu nodotu atklātībai, pēkšņi izrādījies, ka Belte un Ločmele dzīvo dažādās galaktikās, kas dod lielisku iespēju melot – es jau ļoti labprāt, bet, redz, tās otrās līgumslēdzējpuses piekrišana, kas būtu vajadzīga…

Jūs teiksiet – ko nu te piesieties šai nieka summai, labāk pētiet, kā oligarhi (Vienotība, Ušakovs, Lembergs utt.) zog miljonus! Es atbildēšu īsi un skaidri – par miljonu zagļiem viss skaidrs, bet, kad izrādās, kā „valsts nozagšanas” kvēlākie pretinieki – kaunīgie zagļi ne tikai pakampj no valsts pārdesmit tūkstošus, bet arī ir gatavi uz jebko, lai savu rīcību attaisnotu, - tā nu, manuprāt, ir degradācijas augstākā pakāpe.

An error has occured