Bijušā tiesneša "BLABLABLA apsūdzība" un Kalnmeiera pratināšana uzrāda KNAB "VIP sarakstu"
L. Lapsa27.03.2014.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) pastāv neoficiāls īpaši svarīgo personu saraksts, - šīs "VIP" personas KNAB vajadzības gadījumā nevis izsauc pie sevis uz pratināšanu, bet gan pieteicas uz vizīti pie tām šīm personām izdevīgā laikā viņu darbavietā. Apliecinājumu šim iepriekš neoficiāli zināmajam faktam devusi ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pratināšana liecinieka statusā bijušā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Ziedoņa Strazda "BLABLABLA apsūdzības" lietā.
"KNAB lieciniekus izsauc pie sevis ar pavēsti, kurā ir norādīts, kādas ir sekas, ja neierodas. Ja cilvēks objektīvu apstākļu dēļ - slimības dēļ vai tādēļ, ka kopj kādu personu - nevar ierasties, tad KNAB darbinieks var izlemt veikt liecības uzklausīšanu personas norādītajā vietā. To nosaka Krimināllikums. Personai ir jāiesniedz pamatojoši dokumenti, kādēļ tā nevar ierasties sniegt liecību," - šāds ir KNAB oficiālais skaidrojums par to, kādos gadījumos vispār tiek izskatīta iespēja, ka persona neierodas uz liecību sniegšanu KNAB.
Taču realitāte ir cita - piemēram, Pietiek jau aprakstītajā Kalnmeiera nopratināšanā liecinieka statusā, kas notikusi 2012. gada 3. oktobrī, ģenerālprokurors nebūt nav bijis spiests doties uz KNAB, lai tur sniegtu liecības. Tā vietā KNAB izmeklētāja A. Znotiņa laipni ieradusies Ģenerālprokuratūrā, lai tur, Kalnmeiera darba telpās uzklausītu viņa versiju par kontaktiem ar Strazdu.
Kalnmeiers uz Pietiek jautājumiem, vai taisnība, ka šāda nopratināšanas vietas izvēle notika pēc viņa pieprasījuma un vai viņš uzskata, ka viņam kā LR ģenerālprokuroram ir tiesības uz šādu "izņēmumu" tā vietā, lai rādītu priekšzīmi citiem, atbildēja īsi: "Izmeklēšanas darbības vietu izvēlas procesa virzītājs."
Savukārt KNAB vadība pēc konfrontēšanas ar šo faktu nāca klajā ar jaunu oficiālo versiju: "Kriminālprocesa likums nonosaka ierobežojumus izmeklēšanas darbības norises vietai. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 27.panta 1.daļas 1.punktu procesa virzītājs organizē kriminālprocesa norisi un lietvedību tajā. Kriminālprocesa ietvaros procesa virzītājs izvēlas un veic procesuālās darbības, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk."
Pietiek jau informēja: 2012. gada oktobra sākumā Kalnmeiers KNAB liecinājis, ka pirms diviem mēnešiem Strazds negaidīti ieradies pie viņa mājās Jūrmalā un ģimenes locekļiem pieteicies, ka vēloties ar viņu tikties. Ģenerālprokurors mājās bijis, taču ģimenes locekļiem uzdevis Strazdam paziņot, ka mājās neesot un arī nebūšot. Tobrīd viņam jau bijis zināms, ka pret Strazdu sākts kriminālprocess par "mirušo dvēseļu" nodarbināšanu viņa vadītajā tiesā.
Taču tālāk Kalnmeiers, kā apliecina avoti prokuratūrā, balstoties uz viņa sniegtajām liecībām, rīkojies nedaudz dīvaini - viņš pēkšņi atcerējies, ka ir personiski pazīstams ar Strazdu un ka "ilgus gadus starp viņiem ir labas kolēģu attiecības". Lai "neradītu aizdomas, ka izvairos tikties", viņš jau tās pašas dienas vakarā tomēr piezvanījis Strazdam uz mobilo telefonu, kā rezultātā abi tomēr vienojušies par tikšanos. Kalnmeiera skaidrojums bijis - "atteikums radītu aizdomas par kādiem veicamiem pasākumiem pret Strazdu".
Jau nākamās dienas vakarā ģenerālprokurors savās mājās ticies ar Strazdu, kurš ieradies ar viskija The Famous Grouse pudeli (Kalnmeiers savās liecībās pat esot speciāli norādījis - tā bijusi tikai 0,7 litru pudele), no kuras pats gan stundu ilgušās sarunas laikā neesot uzcienājies. Pēcāk, kā Pietiek apliecināja Kalnmeiers, viņš pudeli kopā ar iesniegumu nodevis KNAB.
Kā liecinājis Kalnmeiers, apmēram piecas minūtes no šīs sarunas pagājušas, apspriežot Strazda "problēmas". Ģenerālprokuroram esot radies priekšstats, ka Strazds ieradies pie viņa, lai "iztaustītu", ko Kalnmeiers, iespējams, zina par viņa "problēmām", nevis lai konsultētos par to, kas būtu darāms šajā situācijā.
Taču Kalnmeiers esot turējies kā vīrs un neko no viņam zināmās slepenās informācijas neesot atklājis, tā vietā Strazdam norādot, ka "mazums kādas sūdzības tiek iesniegtas, tās tiks izskatītas un fakti pārbaudīti". Kalnmeieram esot arī radies priekšstats, ka Strazds esot rūpīgi pētījis ģenerālprokurora uzvedību, lai mēģinātu saprast, vai pret viņu netiek veiktas kādas operatīvās darbības.
Pietiek jau informēja - LR Ģenerālprokuratūras Strazdam izsniegtajā apsūdzības rakstā minēts, ka bijušais tiesas priekšsēdētājs "izdarīja dienesta viltojumu - tīši viltoja dokumentus, ierakstot tajos patiesībai neatbilstošas ziņas par fiktīvi pieņemto darbinieku BLABLABLA". Šo brēcošo paviršību ir pieļāvusi Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Ilze Gailīte.
Seko mums 
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
