Gandrīz divarpus mēnešus mēs smagi strādājām, lai noskaidrotu, ko mūsu Briškens varētu būt paveicis “Rail Baltica” sakarā, un te ir rezultāts: Satiksmes ministrijas atbilde Lato Lapsam
Satiksmes ministrija04.04.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Satiksmes ministrija ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 19. janvāra iesniegumu par satiksmes ministra K. Briškena profesionālo darbību (laika periodā no 2023. gada 23. novembra) Rīgas pilsētas un starptautiskās lidostas „Rīga" (turpmāk - RIX) integrācijai Rail Baltica projektā un paskaidro sekojošo.
Jūs interesējošā laika periodā satiksmes ministra vadībā ir noritējis un joprojām norit aktīvs darbs pie Rīgas pilsētas un RIX integrācijas Rail Baltica projekta pamattrasē, nodrošinot sadarbību ar Eiropas Komisiju, Ministru kabinetu, kā arī trīs Baltijas valstu transporta ministru sadarbības ietvaros.
Aktivitātes Eiropas Komisijā
2024. gada nogalē gaidāms jauns Eiropas Komisijas Rail Baltica projekta īstenošanas lēmums. Šobrīd norit Rail Baltica projekta tvēruma nostiprināšana, lai to atspoguļotu jaunajā Eiropas Komisijas īstenošanas lēmuma redakcijā, tostarp, tajā ietverot Rīgas pilsētas un abu starptautisko pasažieru staciju - RIX un Rīgas Centrālās stacijas integrāciju Rail Baltica pamattrasē, un visu iesaistīto pušu apņemšanos šo projekta posmu īstenot līdz 2030. gadam.
Papildus 2023. gada nogalē Satiksmes ministrija aicināja Eiropas Komisiju precizēt tās izstrādāto tiesību akta priekšlikumu „Eiropas Parlamenta un Padomes regula par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko groza Regulu (ES) 2021/1153 un Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1315/2013", precizējot regulas priekšlikuma pielikumā esošās TEN-T tīkla kartes. Vēršam Jūsu uzmanību, ka Satiksmes ministrijas priekšlikums ir ņemts vērā un atjaunotās kartēs Rīgas pilsēta un RIX ir pilnvērtīgi integrēta TEN-T dzelzceļa pamattīklā.
Aktivitātes Ministru kabinetā
Kopš stāšanās amatā satiksmes ministrs K. Briškens nodrošina aktīvu, visaptverošu un pilnvērtīgu sadarbību ar Ministru kabinetu, informējot to par Rail Baltica projekta aktualitātēm un vidēja un ilgtermiņa attīstības plāniem.
Pirmkārt, Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra sēdē konceptuāli atbalstīts Satiksmes ministrijas informatīvais ziņojums "Par Rail Baltica projekta pamattrases būvniecības iepirkumu" (23-TA-3099, ierobežotas pieejamības informācija), kā rezultātā 2023. gada 21. decembrī ar uzņēmumu apvienību "E.R.B Rail Baltica JV" parakstīts Rail Baltica pamattrases (ārpus Rīgas), tostarp, dzelzceļa līnijas posma, kas ietver Rīgas pilsētas šķērsojumu un savienojumu ar RIX divos atzaros, tostarp lidosta "Rīga"-Misa, būvniecības līgums.
Otrkārt, Ministru kabineta 2024. gada 16. janvāra sēdē pieņemts Satiksmes ministrijas informatīvais ziņojums "Par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta devītā projektu uzsaukuma finansējumu Rail Baltica projektam" (23-TA-2878, ierobežotas pieejamības informācija).
Treškārt, Ministru kabineta 2024. gada 24. janvāra ārkārtas sēdē pieņemts Satiksmes ministrijas informatīvais ziņojums "Par Rail Baltica projekta Latvijas prioritārajām aktivitātēm Baltijas valstu pieteikumā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta desmitajam projektu uzsaukumam" (23-TA-3297, ierobežotas pieejamības informācija).
Visbeidzot saskaņošanai kompetentajām institūcijām ir nodots Satiksmes ministrijas informatīvais ziņojums "Par Rail Baltica projekta tvērumu un īstenošanas plāniem, nodrošinot projekta funkcionalitāti un starpvalstu dzelzceļa līniju savienojumu" (23-TA-3176, ierobežotas pieejamības informācija). Informatīvajā ziņojumā cita starpā aplūkoti Rail Baltica projekta sociālekonomiskie ieguvumi, īpaši uzsverot Rīgas pilsētas un RIX kā Baltijas valstu lielākās starptautiskās pasažieru lidostas integrācijas Rail Baltica projekta pamattrasē pozitīvo ietekmi uz reģiona attīstību, īpaši izceļot ilgtermiņa ieguvumus ekonomikai, vides aizsardzībai, Eiropas drošībai un ērtākai pilsoņu ceļošanai.
Vienlaikus būtiski ņemt vērā, ka Latvija ir pabeigusi Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un Rail Baltica savienojuma ar RIX posmu projektēšanu, tādēļ jau šobrīd norit aktīvi būvdarbi vairākās Rīgas pilsētas daļās, piemēram, Rīgas Centrālās stacijas teritorijā, Rīgas autoostas teritorijā, Ģenerāļa Radziņa krastmalā (Daugavas tilta balstu būvniecība, tādējādi uzsākot Rīgas pilsētas centra savienojuma ar RIX izbūvi).
Trīs Baltijas valstu sadarbība
Satiksmes ministrija norāda, ka 2023. gada 20. oktobrī notika Baltijas valstu Rail Baltica projekta īstenošanā iesaistīto transporta ministru tikšanās, kurā tika pārrunāti jautājumi par Rail Baltica projekta virzību. Tikšanās laikā tika pārrunāti projekta tehniskie un finansiālie risinājumi, tostarp jautājumi par pasažieru pārvadājumiem starp galvaspilsētām Viļņa - Rīga - Tallina, Eiropas pārrobežu transporta tīkla attīstību, Free Rail programmas iniciatīvām u.c.
Tāpat trīs Baltijas valstu transporta ministri ir snieguši Eiropas Savienības transporta komisārei vienotu informāciju par Rail Baltica projekta īstenošanu, norādot uz Rail Baltica koridora būtisku ietekmi un nepieciešamību savienot visu Baltijas valstu galvaspilsētas, kā arī vēršot uzmanību uz to, ka Baltijas valsis ir vienojušās kā prioritāti projekta turpmākai virzībai noteikt finansējuma jautājumu, tajā skaitā piesaistot finansēju ārpus Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta fondu piešķirtā atbalsta mehānisma.
Satiksmes ministrija atvainojas, ka šīs atbildes sagatavošanā nav ievērots Iesniegumu likumā noteiktais atbildes sniegšanas termiņš.
Valsts sekretāra p.i. L. Austrupe
Seko mums 
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
