Iekšējās drošības biroja atbilde šokējošā iesnieguma autoram: tas, par ko jūs rakstāt, mūsu izpratnē nemaz nav noziedzīgi nodarījumi, un mēs par tiem neliksimies ne zinis
PIETIEK26.06.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tas, ka Valsts policijas darbinieki safabricē kriminālprocesu un dara visu iespējamo, lai nozieguma aculiecinieks mainītu liecības, mūsu izpratnē nemaz nav noziedzīgi nodarījumi, - šādu atbildi Iekšējās drošības biroja priekšnieka pienākumu izpildītājs Igors Jaunrodziņš ir sniedzis Pietiek nule publicētā šokējošā iesnieguma (to iespējams izlasīt ŠEIT) autoram.
Apjomīgajā iesniegumā detalizēti ir aprakstīta Valsts policijas un prokuratūras darbinieku rīcība, acīmredzami piesedzot konkrēta nozieguma izdarītāju, piespiežot tā aculiecinieku mainīt liecības un pat nepamatoti safabricējot kriminālprocesu pret liecinieku.
Oficiāli skaitās, ka Iekšējās drošības birojs ir „valsts pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir atklāt, novērst un izmeklēt Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu (izņemot Valsts drošības dienestu) amatpersonu un darbinieku izdarītos noziedzīgos nodarījumus, tādējādi vairojot sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un uzlabojot sabiedrisko drošību”.
Taču, neraugoties uz to, atbildē uz iesniegumu Iekšējās drošības birojs faktiski norāda – visā šajā iesniegumā neesot minēts nekas tāds, kas norādītu uz Valsts policijas darbinieku noziedzīgiem nodarījumiem.
Pietiek šodien publicē Iekšējās drošības biroja priekšnieka pienākumu izpildītāja Igora Jaunrodziņa parakstīto dokumentu pilnā apmērā:
„K.Valdemāra iela 1A, Rīga, LV -1010; tālr.67209000; e-pasts: [email protected], www.idb.gov.lv
Rīgā
Dokumenta datums ir tā elektroniskās parakstīšanas datums,
Nr. 15/2663
Par iesnieguma izskatīšanu
Iekšējās drošības birojā (turpmāk – Birojs) 14.06.2023. saņemts Jūsu iesniegums (reģ. Nr.2448) par iespējamu Valsts policijas un prokuratūras amatpersonu rīcību, veicot pirmstiesas izmeklēšanas darbības un pieņemot lēmumus kriminālprocesos Nr. 11095013321 un Nr. 11095084719.
Iekšējās drošības biroja likuma 4.pantā ir noteiktas Biroja funkcijas atklāt, izmeklēt un novērst noziedzīgus nodarījumus, kurus izdarījuši Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu amatpersonas un darbinieki. Izvērtējot Jūsu iesnieguma saturu, konstatēts, ka tas nesatur ziņas par faktiem, kas Birojam vērtējami saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) normām.
Biroja amatpersonām KPL nav ietverta kompetence pārbaudīt kriminālprocesa materiālus un uzraudzīt kriminālprocesu veicošo amatpersonu rīcību.
Informējam, ka saskaņā ar KPL 337.panta otrās daļas 2.punkta nosacījumiem, sūdzība par izmeklētāja rīcību vai nolēmumiem iesniedzama pirmstiesas izmeklēšanu uzraugošajam prokuroram. Savukārt saskaņā ar KPL 337.panta daļas 3.punkta nosacījumiem, sūdzība par prokurora rīcību vai lēmumiem iesniedzama amatā augstākam prokuroram.
Priekšnieka p.i. I.Jaunrodziņš.”
Seko mums 
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
