Iesaki rakstu: 
Noslēdzies konkurss par Izglītības un zinātnes ministrijas augstākā ierēdņa - valsts sekretāra amata vietu. Atklātā konkursā pusotra kandidāta konkurencē uzvarējis līdzšinējais Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Kuļšs, kura kandidatūru virzīs apstiprināšanai Ministru kabinetā š.g. 13. novembrī. Ātrā virzīšana saistāma ar Reformu partijas vēlmi savu kandidātu iekļaut "budžeta paketē", proti, kaulēšanās raundā, kas piekrīt valsts budžeta 2013. gadam apstiprināšanai parlamentā.
Dmitrijs Kuļšs, kura karjeras izaugsmi saista ar vēlmi nodrošināt "izglītības eksportu" - valsts augstskolu pāreju pamatā uz krievu un angļu valodu, par savu līdzšinējo karjeru var pateikties Robertam Ķīlim. Kuļšs jau sagatavojis attiecīgus likumus, kā arī videoklipus kopā ar „Tukiša kompāniju”. Iepriekšējā pieredze saistāma kā referentam Lauku atbalsta dienestā. Arī departamenta direktora amatā Dmitriju Kuļšu, kurš līdz tam ministrijā bija nelielā Politikas koordinācijas departamenta vadītāja vietnieks, bez pieredzes augstākās izglītības vadībā, bez konkursa iecēla Roberts Ķīlis.
Kuļšs ir ieguvis maģistra grādu finanšu ekonomikā, stažējies Ārhusas universitātē Dānijā. Blakus pamatalgai Kuļšs pamanījies sev izkārtot apmēram 14 000 eiro lielu stipendiju Latvijas Universitātē, taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, vismaz pagaidām nav saskatījis interešu konflikta pārkāpumu Augstākās izglītības departamenta, kas uzrauga LU, rīcībā.
Konkursā zaudējusi ilggadējā (gandrīz divdesmit gadu pieredze ministrijā) valsts sekretāra vietniece Lauma Sīka, kuras izvirzīšanu augstajam amatam saista ar Vienotības interesēm. Līdz šim viņu virzījuši ministri, kas pārstāvēja nu Vienotībā ietilpstošo partiju Jaunais laiks, saites ar Vienotības eksministriem vērojamas joprojām, tuvas attiecīgas ar augstskolu rektoriem ir redzamas, tādēļ faktiskā ministrijas vadītāja, biroja vadītāja Nellija Titova ir laika gaitā atsalusi pret Sīkas kandidatūru.
Lai arī publiskajā telpā Kuļšs pozicionēts kā patstāvīgi spriestspējīgs, kuram "nav jābūt pa ceļam ar Ķīli", faktiski zinātāji viņu raksturo pieklājīgākajā vārdā - kā "izpildīgu". "Karjerists" ir otrs piedienīgais epitets, jo jādomā, ka runas par "pelēcīgu līdēju" tomēr ir stagnātiskāko kolēģu greizsirdība par Kuļša straujo karjeru "Ķīļa laikos".
Kuļšam nav autoritātes augstskolu rektoru vidū, tāpat viņš nav pazīstams vispārējā izglītībā, taču to kompensē prasme ieklausīties ministra iecerēs un īstenot tās Ķīlim pieņemamajā nedaudz provokatīvajā, modernajā pārvaldes stilā, palīdzējušas arī viņa vietnieces saites Rīgas pilī, piedodiet, Melngalvju namā.
Tāpat viņam ir labas attiecības ar abām "rezerves kandidātēm" valsts sekretāra amatam - Reformu partijas VARAM valsts sekretāra sievu Nelliju Titovu un šaurās aprindās jau plaši pazīstamo ietekmīgo ministrijas intriganti Ilzi Muižnieci, kura faktiski vadīja iepriekšējā valsts sekretāra atlaišanas shēmu. Nellija un Ilze ir vairākas reizes publiskajā telpā jau minētas kā valsts sekretāres, ja Dmitrijs izgāžas.
Interesanti, ka mērķtiecīgā, viltīgā rakstura dēļ, kā arī kristītā vārda līdzības ar bijušo Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu dēļ jaunizceptais ierēdnis jau kolēģu vidū iemantojis savdabīgu mīlināmo vārdiņu - "Viltusdmitrijs".
* Aija Dementjeva ir publikācijas autores literārais pseidonīms.
Foto - Latvijas Vēstnesis
Seko mums 
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
