Redz, viena vardarbība ir slikta, otra nav tik viennozīmīga, vai ne?
Edvards Smiltēns*02.12.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien nevajag runāt par Stambulas konvenciju, bet vajag runāt par vardarbību. Uz to mūs aicina arī tie, kuri ir kāpuši debatēs, it sevišķi tie, kas “viskvēlāk cīnās” ar vardarbību mūsu valstī. Un tā galvenā mācība, ko šeit mēģina izstāstīt, ka, “jo vairāk mēs runāsim par vardarbību, jo mazāk tās būs!” - es citēju. Un tā mēs runājam un runājam jau trīs stundas un 38 minūtes. Un jūs taču jūtat, ka tā vardarbība ir jau mazāka, jūs taču sajūtat to, jo mēs runājam par to, vai ne?
Ir konkrēta lieta, kas var palīdzēt Valsts policijai apturēt šos četrtūkstoš varmākas vīriešus no vardarbības pret šīm sievietēm, kas tur ārā, aiz Saeimas mūriem, tagad vienkārši cieš un cer. Tās ir konkrētas aproces, kur vienu uzliek šai sievietei, kas cieš no vīrieša vardarbības, otru uzliek konkrētajam vīrietim. Un ierīce, kas atrodas Valsts policijā, savienota ar serveri, un Valsts policijai ir iespējas izsekot līdzi, vai šis aizliegums – 500 metru netuvošanās konkrētai personai – ir izpildīts, un izsekot līdzi tiem gadījumiem, kad persona pārkāpj šo aizsardzības noteikumu, iegūst pierādījumus, lai varētu pēc tam rosināt kriminālprocesu un šo personu jau daudz tiešāk atturēt no vardarbības.
Apvienotais saraksts ir iesniedzis šādu priekšlikumu valsts budžetā. Tas maksā 1,2 miljonus eiro, kas būtu aptuveni 400 aprocēm, lai Valsts policijai vispār būtu praktisks instruments, kādā veidā strādāt ar šiem vardarbības gadījumiem. 1,2 miljoni - tas ir tieši tikpat daudz, cik Krišjānis Kariņš ir nolidojis ar privātajām lidmašīnām. Patiesībā, draugi, vēl vairāk aproču varam nopirkt par Kariņa izpļekarēto naudu, nekā Apvienotais saraksts ir pieprasījis budžetā, jo Kariņš ir nolidojis privātās lidmašīnās 37 lidojumos 1,36 miljonus eiro.
Jo visa šī cīņa, kas publiskajā telpā mēnešiem griežas – runāt par vardarbību, mēģināt sadalīt tos, kas ir par vardarbību, pret vardarbību, iezīmēt pareizos, to, kas cīnās ar vardarbību, tā visa ir plika PR akcija, lai strādātu vienkārši uz publiku un mēģinātu sevi labāk profilēt. Tā vietā mūsu pašu Ieva Brante klusām, nereklamējot sevi, praktiski katru dienu palīdz sievietēm, kas cieš vardarbībā, ar juridiskām konsultācijām, palīdz izvilkt no ģimenēm, kur cieš vardarbību, praktiski dara savu darbu. Tāda, lūk, ir atšķirība.
Iesākumā jau citēju: “Jo vairāk runāsim par vardarbību, jo mazāk tā būs!” Es par principialitāti šajā nostājā gribēju arī pāris vārdus bilst. “Hamās” zvērības Izraēlā. Masīvi publiski tiek izvarotas sievietes, video kadri, kur redzams, ka sievietēm ir pārcirstas šīs locītavas saites, lai nekur nevar aizbēgt. Asiņainas drēbes, kas parāda grupveida izvarošanas. Un kāda ir attieksme? Progresīvie “Latvijas Televīzijā” saka: ziniet, tas Izraēlas–“Hamās” konflikts – tas nav tik viennozīmīgi. Šuvajeva kungs konkrēti to teica. Progresīvo biedri maršē, maršē demonstrācijās un kliedz: “From river to the sea, Palestine will be free.”
Par konsekvenci cīņā ar vardarbību, jo, redz, viena vardarbība ir slikta, otra nav tik viennozīmīga, vai ne? Cienījamie kolēģi, izskatās, ka dāvināto Džordža Orvela grāmatu “1984” tomēr ir lasījusi tikai premjere Siliņa, bet arī Progresīvie un ZZS. Runāt tik ilgi par Stambulas konvenciju, lai vardarbības upuri un tie, kas grib cīnīties ar vardarbību, lai noticētu, ka šeit, zālē, par viņiem kāds cīnās un kāds palīdz.
Tieši tāpat kā varmākas iegalvo, ka šīs sievietes – viņas pašas taču vainīgas savā vardarbībā. Vienkārši iestāstīt. Ja jūs gribat pierādīt pretējo, jums ir jāatbalsta ar saviem balsojumiem budžeta priekšlikumi nevis par tukšu muldēšanu, bet konkrētiem darbiem vardarbības novēršanā, jo citādi šī liekulība un dubultmorāle ir tieši tāda pati, kur jau Vienotībai asinīs tas ir – portretēt gadiem Krišjāni Kariņu kā cilvēku, kas cīnās ar klimata problēmām,pieticīgi un taupīgi brauc ar velosipēdu uz darbu, bet patiesībā notriec 1,36 miljonus ekskluzīvos privāto lidmašīnu lidojumos. Tik vienkārši tas ir, un tieši tik daudz – šādi 1,36 miljoni – ir vajadzīgi šīm aprocēm.
Savukārt ZZS, mēs ļoti labi zinām, nekādu principu nav. Tā ir cena par būšanu valdībā, jo jūs pārdevāt iespēju kādam kļūt par prezidentu un ieguvāt vietu pie galda. Kā izrādās, ar papildu nosacījumiem: jābalso par Stambulas konvenciju, partnerattiecībām. Bet nu tāda ir šodienas realitāte.
* Uzstāšanās Saeimas debatēs
Seko mums 
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
