Iesaki rakstu: 
Pirmā Latvija ir manējā. Šajā Latvijā cilvēki rada pārtiku un mantas, tās tirgo. Brauc ar kravas un pasažieru auto, apkopj mežus un laukus, ceļ un aprūpē ēkas, ārstē un māca skolās, uzrauga kārtību un drošību, frizē un uzsmukina. dara simtiem citu cilvēkiem vajadzīgu lietu.
Otrā Latvija atrodas daudzstūrī, kura stūri ir Mākslas akadēmija, Kultūras ministrija, Prezidenta pils, Ārlietu ministrija, vēl citi stūrīši. Apzīmēt šo daudzstūri varētu ar Māxlīgā (Māxlotā) Teritorija. Tā ir teritorija, kurā kaismīgi aizstāv Brektes zīmējumus ar daudzpupainām būtnēm uz skolas sienas, tā ir teritorija, kurā Latvijas valsts pārstāvēšanai Venēcijas mākslas biennālē izvēlas peņu un vagīnu atveidojumus.
Toties šajā teritorijā bagātīgi paši dala un paši saņem zvaigžņotos ordeņus. Paskatījos nupat nesen apzvaigžņoto sarkstu - tajā nospiedošā pārsvarā ir zīmētāji, dziedātāji, dancotāji, tēlotāji, dīvainu rakstu darbu sacerētāji un citi Māxloto nodarbju pārstāvji. Tiem blakus LGBT popularizētāja un virkne dažādu sabiedrisku darboņu, par kuriem iepriekš negadījās dzirdēt. No manas Latvijas starp daudzajiem apzvaigžņotajiem vieta atradās vien dažiem.
Var teikt - tu, prastuli, nekā nesajēdz no māxlas. no valsts un sabiedrības, neapjēdz, ka tā saucamā kultūra bīda un nosaka sabiedrības vajadzības un morāli. Nujā, man, prastam inženierītim, kurš tikai 10-15 reizes gadā aiziet uz operu, teātri vai koncertu, daudz kas tajā Teritorijā ir neizprotams. Man mājā nav uz sienām Brektes zīmējumu par jostasvietas orgānu tēmu, un pie mājas neplīvo karogs varavīkšņu krāsās. Toties šis tas par Teritoriju ir pilnīgi skaidrs - lielākā daļa apzvaigžņoto un Teritorijas burbulī mītošo tiek uzturēti no valsts un pašvaldību budžetiem, kuros savukārt gandrīz visu pienesumu dod man saprotamā Latvija.
Tā nu dzīvojam - katrs savā teritorijā.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.