Prokuratūra nolemj atjaunot kriminālprocesu pret „smagi cietušo” bijušo bāreņu nama audzēkni
Lato Lapsa21.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc publikācijas par notikumiem Salas novada bāreņu nama Līkumi un to vienpusējo atspoguļojumu sabiedriskajos medijos prokuratūra ir nolēmusi atjaunot kriminālprocesu, kurā aizdomās par bāreņu namā notikušu seksuālu vardarbību tika turēts tā audzēknis Aivis Berģis
Sabiedriskie mediji Aivi Berģi. bija iztēlojuši par vienu no tiem bāreņu nama iemītniekiem, kas savulaik esot vissmagāk cietuši no Līkumu (tagad Saulstari) vadības brutalitātes un patvaļas.
Nu jau 22 gadus vecajam Aivim Berģim. sabiedriskais radio bija devis faktiski neierobežotas iespējas izteikties par bijušo bērnunama vadītāju un par „vairākām vardarbīgām un pazemojošām epizodēm”, kuru dēļ viņam esot „joprojām nepieciešama regulāra psihologa palīdzība”.
Taču pēc tam noskaidrojās, ka pret Aivi Berģi laikā, kad viņš uzturējies bāreņu namā, tikušas ierosinātas vismaz divas krimināllietas. Par Sarkanā Krusta mītnes dedzināšanu un aplaupīšanu Jēkabpils rajona tiesa Aivim Berģim 2012. gada oktobrī piesprieda divu gadu nosacītu cietumsodu
Savukārt 2013. gada pavasarī pret viņu tika sākts kriminālprocess aizdomās par seksuālu vardarbību pret rīcībnespējīgu puisi, kas bijis gados jaunāks bāreņu nama iemītnieks. Šis kriminālprocess Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē tika „izmeklēts” vairāk nekā četrus gadus un pagājušā gada jūlijā izbeigts publiski neizskaidrotu apsvērumu dēļ.
Šī kriminālprocesa sākotnējā izmeklētāja Inita Nereta, kura 2014. gada pavasarī devās izdienas pensijā, Pietiek norādīja: viņa nedrīkstot atklāt notikušā detaļas kā izmeklēšanas noslēpumu, taču varot apliecināt, ka pierādījumi kriminālprocesā par rīcībnespējīgā nepilngadīgā puiša seksuālo izmantošanu bijuši ļoti pārliecinoši.
Pēc tam, kad Pietiek publicēja plašu aprakstu par notikušo, prokuratūra ir atcēlusi policijas 2017. gada 12. jūlija lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Nekādu plašāku informāciju prokuratūra nesniedz, taču atzīst, ka atjaunotais kriminālprocess ir nosūtīts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldei tālākas izmeklēšanas organizēšanai.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.