Mediju pārstāvjus aicina pieteikties atbalstam no 150 miljonu eiro vērtā Inovāciju fonda
Google23.10.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aprīlī sadarbībā ar vienpadsmit Eiropas ziņu organizācijām mēs uzsākām Digitālo ziņu iniciatīvu, kuras mērķis ir ar tehnoloģiju un inovāciju starpniecību atbalstīt augstas kvalitātes žurnālistiku. Iesaistīties iniciatīvā var jebkurš Eiropas digitālo ziņu nozares pārstāvis un organizācija neatkarīgi no to lieluma vai darbības ilguma. Kopš iniciatīvas uzsākšanas savu dalību tajā ir pieteikušas jau vairāk nekā 120 organizāciju. Šodien ar prieku varam paziņot, ka tiek uzsākta pieteikumu pieņemšana Digitālo ziņu iniciatīvas Inovāciju fondā, un līdz ar to ceram, ka dalībnieku skaits turpinās arvien augt.
Fonda ambīcijas un mērķi ir augsti – rosināt jauna veida domāšanu, kas var rasties jebkur visā ziņu ekosistēmā, lai jebkura izmēra ziņu organizācijām dotu iespēju izmēģināt kaut ko jaunu. Šim mērķim esam atvēlējuši 150 miljonus eiro, ko nākamo pāris gadu laikā piešķirsim beznosacījumu naudas balvu veidā.
Katru gadu būs vismaz divas pieteikumu iesniegšanas kārtas. Pirmā sākās vakar un noslēgsies 4. decembrī. Savukārt nākamā sāksies 2016. gada pavasarī, un sīkāka informācija par to būs pieejama Digitālo ziņu iniciatīvas interneta mājaslapā.
Piedāvājam īsu ieskatu fonda darbībā.
Projekti
Mēs meklējam projektus, kas atspoguļo jauna veida pieeju digitālajā žurnālistikā, veicina jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstīšanu vai pat maina to, kā digitālās ziņas tiek patērētas. Projekti var būt ļoti eksperimentāli, taču tiem ir jābūt ar skaidri noteiktiem mērķiem un ievērojamu digitālo komponenti. Nav obligāti jāizmanto Google produkti. Veiksmīgākie projekti radīs inovāciju un atstās pozitīvu ietekmi uz oriģinālu digitālo ziņu veidošanu, kā arī ziņu nozares nākotnes ilgtspēju.
Prasības
Fonda atbalstam var pieteikties jau esošas izdevniecības un organizācijas, kas darbojas tikai tiešsaistē, jaunizveidotas organizācijas, partnerības un indivīdi no Eiropas Savienības un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm.
Finansējums
Finansējums ir pieejams trīs kategorijās:
Prototipu projekti: šajā kategorijā var pieteikties organizācijas vai indivīdi, kas atbilst noteiktajām prasībām un pretendē uz finansējumu līdz 50 000 eiro. Šiem projektiem jābūt sākotnējās izstrādes stadijā, kur idejas vēl jāattīsta un hipotēzes jāpārbauda. Šādi projekti tiks izskatīti paātrinātā kārtībā, un projektu kopējās izmaksas tiks segtas pilnībā;
Vidēja apjoma projekti: šajā kategorijā var pieteikties organizācijas, kas atbilst prasībām un pretendē uz finansējumu līdz 300 000 eiro. Šajā kategorijā tiks segts līdz 70% no projekta kopējām izmaksām;
Liela apjoma projekti: šajā kategorijā var pieteikties organizācijas, kas atbilst prasībām un pretendē uz finansējumu virs 300 000 eiro. Šajā kategorijā tiks segts līdz 70% no projekta kopējām izmaksām. Maksimālais piešķiramais finansējums šajā kategorijā ir 1 miljons eiro.
Izņēmumi noteikumam par maksimālo iespējamo finansējumu būs iespējami liela apjoma sadarbības projektiem (piemēram, starptautiskiem, visu nozari aptverošiem vai tādiem, kuros piedalās vairākas organizācijas) vai tādiem, kas sniedz ievērojamu labumu plašākai ziņu nozares ekosistēmai.
Pieteikšanās
Detalizēta informācija, tostarp par prasībām, noteikumiem un nosacījumiem, kā arī pieteikuma anketas atrodamas Digitālo ziņu iniciatīvas mājaslapā. Pieteikumus nepieciešams iesniegt angļu valodā. Pirmajai finansējuma piešķiršanas kārtai iesniegumi tiks pieņemti līdz 2015. gada 4. decembrim.
Fonda pārvaldība
Mēs esam konsultējušies ar daudziem speciālistiem, lai nodrošinātu, ka pieteikumu pieņemšanas un atlases procedūras ir saturošas un caurskatāmas. Būtiska nozīme ir konfidencialitātei – pieteikumu iesniedzēji nedrīkst dalīties ar uzņēmējdarbībai sensitīvu vai īpaši slepenu informāciju. Detalizēta informācija pieejama Digitālo ziņu iniciatīvas mājaslapā.
Projektu sākotnējo atlasi veiks Projektu komanda, kurā darbosies dažādi nozares profesionāļi un Google pārstāvji, kuri izvērtēs pieteikumu atbilstību prasībām, to inovācijai un ietekmei. Komanda sniegs rekomendācijas par prototipu un vidēja apjoma projektu finansēšanu Fonda padomei, kas savukārt pārraudzīs Fonda atlases procedūru un kurā ietilps līdz 13 padomes locekļiem (padomes sastāva papildinājumi tiks izziņoti Fonda mājaslapā). Lēmumus par liela apjoma projektiem padome pieņems balsojot.
Padomes locekļi:
Joao Palmiero, Portugāles Izdevēju asociācijas prezidents un Digitālo ziņu iniciatīvas inovāciju fonda padomes priekšsēdētājs;
Alexander Asseily, Jawbone dibinātājs;
Arianna Ciccone, Perudžas Starptautiskā žurnālistikas festivāla līdzdibinātājs un direktors;
Bartosz Hojka, Agora S.A. izpilddirektors;
Katharine Borchert, MD Online, Der Spiegel;
Veit Dengler, laikraksta Neue Zürcher Zeitung izpilddirektors;
Rosalia Lloret, Eiropas Interneta izdevēju asociācijas Starpinstitūciju attiecību nodaļas vadītāja;
Bruno Patino, Sciences-Po žurnālistikas skolas rektors;
Murdoch MacLennan, Telegraph Media Group izpilddirektors;
10. Madhav Chinnappa, Google Ziņu un izdevēju daļas Stratēģisko attiecību vadītāja;
11. Torsten Schuppe, Google Mārketinga direktors Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionam;
12. Ronan Harris, Google Viceprezidents.
Pirmo naudas balvu saņēmējus mēs paziņosim 2016. gada sākumā. Gaidām jūsu pieteikumus!
Foto no techweekeurope.co.uk
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
