Odiozā odiseja

»

Pirdīt, tu taču pats esi latentais pederasts un tu 90.gadu sākumā un vidū saņēmi prāvas naudas summas no Sorosa prieš sava multikulturālisma centra. Smieklīgi, ka Sorosa aģents uzbrūk čekas aģentiem un ziņotājiem, un tā cer iemantot taisnīga cilvēka slavu. Būtu nu labāk paklusējis.

Atbildēt

par laimi piektdienā, būs par ko brīvdienās domāt. Vairāk šādu sacerējumu, pietiek, vēl vairāk!

Atbildēt

kas šai prtālā ir! Meistars meistaru pa gabalu atpazīst! Gudrs vīrs! Profesors!

Atbildēt

»

Tā turpiniet, ja jums tas palīdz.

Atbildēt

»

par kolosālo rakstu un komentāru! Esiet sveiks!

Atbildēt

Aizvadītajās dienās (pēc esejas sagatavošanas) sociālā psihoze sasniedza jaunas odiozas virsotnes. „NRA” publicēja ārprātīga muļķa un morālā pederasta ļoti melīgu „stukačgrēksūdzi”, kuru tūlīt pasludināja par nacionālo varoņdarbu. Morālo pederastu intervēja cilvēks, kura tikumiskā reputācija jau sen ir bijusi sabiedrības izsmiekla objekts. Interviju publicēja izdevums, kas pašlaik noteikti ir vislielākais VDK „avotu” midzenis Latvijas žurnālistikā. Pēc „stukačgrēksūdzes” publicēšanas nākamajā dienā daži latviešu izdevumi izkāra lozungu, pieprasot morālā pederasta pederastības masveidību. Kā parasti, nacionālā mēroga nelietības neiztika bez Stradiņa divkosības un meliem. Aizvadītajās dienās vairs nevajadzēja silē ieliet otru gardumu – „Rīdzenes sarunas”. Ap šo gardumu ir iestājies klusums. Par „čekas maisiem” Rīgas medijos ir manīts tikai viens saprātīgs viedoklis intervijā ar J.Bojāru, kurš saka: "Ko darīt šodien? Ļaut strādāt maisu izpētes komisijai, pirms tam gan paņemot parakstus par slepenības ievērošanu. Skapji ir lieli, viņiem tur pietiks darba līdz mūža beigām. Domāju, ka šie cilvēki varētu noskaidrot ļaunprātīgus sadarbības gadījumus vai noziegumus. Un šos vārdus gan vajadzētu publicēt”. Izskaidrojot latviešu inteliģences vienpusīgo attieksmi pret valsts drošības speciālajiem dienestiem, nākas ņemt vērā objektīvu iemeslu. Proti, to, ka latviešiem nekad nav bijusi īsta valsts, kura būtu pastāvējusi vismaz vienas paaudzes mūžu (apm. 30 gadus). Pēcpadomju LR nevar uzskatīt par īstu valsti. Īstas valsts vietā ir komunistu un VDK „elites” necienīgāko darboņu varas turpinājums kriminālā formātā. Un, lūk, īstas valsts trūkums nozīmē, ka latviešiem nekad nav nācies nopietni pievērsties valsts drošībai. Latviešu tautas drošība vienmēr ir bijusi citu etnosu rūpju sfēra; galvenokārt, krievu. Tāpēc latviešu kultūrā un tautas apziņā iztrūkst tādi segmenti kā izlūkdienests, kontrizlūkdienests un politiskās drošības dienests. Tātad iztrūkst valsts drošības speciālo dienestu pamats. Ja arī latviešu tautības cilvēku kāda daļa (piem., J.Bojārs) ir nodarbojusies ar izlūkošanu un kontrizlūkošanu, tad tas ir noticis citu tautu valstiskuma ietvarā. Latviešu zemē tāpēc ir pilnīgi nepazīstama lepošanās ar saviem speciālo dienestu kadriem. Latviešiem nav pazīstami naratīvi (arī mīti) par savas tautas izlūku varoņdarbiem. Latviešu tautas masas tāpēc nesaprot, ka kalpošana valsts drošībai speciālajos dienestos ir goda lieta un ar to ir jālepojas. Latviešiem nav lemts saprast, ka darbs speciālajos dienestos ir liecība augstam intelektam, spējai uz pasauli lūkoties plaši un analītiski. Latviešu inteliģence nemaz necenšas savu tautu pārliecināt, ka jebkuras valsts drošībai ir obligāti nepieciešami dažāda profila speciālie dienesti. Valsts nevar pastāvēt bez politiskās drošības speciālā dienesta. Latvijas īsta valsts nebūtu izņēmums. Visnepatīkamākais ir tas, ka latviešu inteliģence nepaskaidro tautai, ka darbs vai sadarbība ar valsts drošības iestādēm ir katra pilsoņa pienākums un goda lieta, sniedzot individuālo ieguldījumu valsts pastāvēšanā. Cita lieta, ļaunprātīga sadarbība vai noziegumi, par ko izsakās J.Bojārs. Taču sociālā psihoze ir tā nostādīta, ka histērisko kaislību repertuārā neietilpt, pirmkārt, „avotu” priekšniecības noskaidrošana, kura valda šodien LR, kā arī, otrkārt, neietilpst ļaunprātīgo „avotu” noskaidrošana. Tā rezultātā atkal tiekamies ar neloģisku un veselajam saprātam neatbilstošu sociālo procesu.

Atbildēt