Iesaki rakstu: 
Pagājusī nedēļa uzrādīja zināmu bremzēšanos valdības veidošanas gaitā. Lai arī premjerkandidātam pagaidām nav Satversmes 56. panta kārtībā izsniegta aicinājuma uz Ministru kabineta sastādīšanu, uzvedās viņš tā, it kā viņam kabatā būtu gan šis mandāts, gan visa Saeima. Muldēšana par ķebļa kāju skaitu un “progresīvo” vilkšana “konservatīvo” gultā gan šķitās izbeigta, bet visādi citādi nekaunīgais stiliņš sagādāja vielu pārdomām procesa vērotājiem un komentētājiem.
Valdības nebūšot, ja potenciālie partneri bez ierunām nepiekritīs tam, šim un vēl kaut kam, bet tie, kam šie ultimāti adresēti, savukārt nesaprot to, šo un vēl kaut ko. Un kas tas Pīlēns tāds vispār ir? Neesot kandidējis, starp citu, tieši tāpat kā Kariņš iepriekšējās vēlēšanās. Diskusija sāka atgādināt “Zelta teļa” varoņu Šuras Balaganova un Paņikovska izskaidrošanos – gan pēc satura, gan intelektuālā līmeņa.
Un tomēr – arī šoreiz procesā gadījās pa kādai izcilai pērlei. Tie lasītāji, kam politika TV ir pagalam apnikusi, bet platformas nelieto, varētu būt palikuši neziņā par politiskās domas giganta, Saeimas jaunievēlētā priekšsēža, viena no “apvienoto” līdera Edvarda Smiltēna skaidrojumu par viņu vēlētāju balsošanas mērķi. Citēju: “Arī mūsu vēlētāji, simt tūkstoši cilvēku, ir balsojuši tieši par to, kā mēs esam prezentējuši pārmaiņas valsts pārvaldē... Viņi balsoja par horizontālu un diagonālu pieeju problēmu risināšanā.”
Studenta gados, kas iekrita brežņevlaiku stagnācijas laikā, mazu prieciņu sagādāja mākslas kritiķu pārgudrās sentences. Skaistākās mācījos no galvas un izdevīgā brīdī izteiksmīgi deklamēju draugiem. Palikusi prātā šāda atmiņas skranda: “Mākslinieks decenti atturas no sadzīves ekscesu glorifikācijas,” – vai kaut kā tamlīdzīgi. Un tomēr, paņemot rokā svešvārdu vārdnīcu un kādu enciklopēdisku izdevumu, šos septiņdesmito gadu stila ziedus varēja pārtulkot vienkāršā latviešu valodā un pat saprast teksta jēgu.
Bet ko lai pasāk ar Smiltēna diagonālēm? Atzīšos godīgi: es nesaprotu. Lai arī skolas laikā ģeometrijā man bija teicamas atzīmes un diezgan gadu esmu vadījis Latvijas Valsts universitātes fizmatos kā matemātikas students, un kaut ko saprotu arī no valdības lietām, tomēr “pārmaiņas valsts pārvaldē, kuras risinās ar diagonālu pieeju” man ir par grūtu. Bet tieši par to vēlētāji esot nobalsojuši.
Šis prātojums nav domāts tiem, kas saprot pieejas vienlaicīgu horizontālumu un diagonalitāti, jo tie droši vien piedalās tiešā informācijas plūsmu metafiziskā konfluencē ar galaktisko egregoru. Sekos daži atgādinājumi tiem, kas nesaprot.
Valdības izveidei nepieciešams Saeimas vairākuma atbalsts, un “Jaunajai Vienotībai” vienai pašai šāda vairākuma nav. “Jaunā Vienotība” ir “uzvarētāja” tādā nozīmē, ka tai ir lielākā frakcija, kas nenozīmē automātiskas tiesības uz noteikumu diktēšanu. Atkāpei atgādināšu, ka 1998. gada vēlēšanās “Tautas partija” arī bija “uzvarētāja”, ar lielāko frakciju un palika opozīcijā.
Koalīcijas veidošanā dabiska priekšrocība ir tiem spēkiem, kas var spēlēt pa lielāku laukumu, proti, kam ir plašākas iespējas sabiedroto izvēlē un variantu piedāvāšanā. Kariņa kunga atkārtotā ieminēšanās par četru partiju shēmu var izrādīties pravietiska tādā ziņā, ka šajā Saeimā tāds vairākums tik tiešām ir iespējams, pie kam bez “Jaunās Vienotības” un “Progresīvajiem”.
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
