Iesaki rakstu: 
AS Latvijas Valsts ceļi, kā arī biedrības Latvijas ceļu būvētājs publiski paustie pārmetumi, apšaubot Inspecta Latvia divās asfaltbetona ražotnēs veiktos sertificēšanas auditu rezultātus, ir klaji nepamatoti. Tie liecina vai nu par normatīvo aktu nepārzināšanu vai arī vēlēšanos ar nepamatotu apvainojumu palīdzību negodīgā ceļā risināt nozares konkurences jautājumus.
AS Latvijas Valsts ceļi, kā arī biedrības Latvijas ceļu būvētājs paustais apliecina pilnīgas izpratnes trūkumu par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK, noteiktajām prasībām.
Ja AS Latvijas Valsts ceļi vēlas kandidātiem izvirzīt papildu prasības, tad to var darīt, taču Inspecta Latvia strikti vadās pēc prasībām, ko uzņēmumam izvirza standarti. Ražošanas procesa kontroles standarts EN 13108-21 uzliek ražotājam pienākumus kontrolēt ražošanas procesu (piemēram, pārbaudot ienākošos izejmateriālus, testējot gala produktu noteiktajā apjomā ražotāja paša izvēlētā laboratorijā), bet nepieprasa ražotājam pašam savu laboratoriju, kā to pauž AS Latvijas Valsts ceļi un biedrība Latvijas ceļu būvētājs.
Pārliecināties par iepriekš minēto un iepazīties ar standartā EN 13108-21 aprakstītajām prasībām var Latvijas Nacionālā standartizācijas institūcijā.
Inspecta Latvia ir uzņēmums, kas tirgū ir pazīstams ar īpaši augstām prasībām, veicot atbilstības novērtēšanu. Kā liecina Inspecta Latvia veiktās pārbaudes, abas ražotnes kā sākotnējās sertificēšanas brīdī, tā uzraudzības audita laikā šī gada maijā un jūnijā izpildīja standartā EN 13108-21 noteiktās prasības.
Mūsu kā akreditētas sertificēšanas institūcijas pienākums ir veikt sertifikācijas procesu atbilstoši noteiktām prasībām. Šajā procesā nav pieļaujams interpretēt Regulas Nr. 305/2011 prasības saskaņā ar atsevišķu indivīdu iedomām un dīvainiem pieņēmumiem.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.