Vai miljonāram Ramoliņam izdosies atpirkties no aizdomās turētā statusa „Kurzemes finiera” reiderēšanas kriminālprocesā?
Pietiek lasītājs11.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiešām interesanti būs pavērot tuvāko nedēļu notikumu attīstību saistībā ar Valsts policijas sākto kriminālprocesu SIA Kurzemes finieris reiderēšanas lietā un konkrēti – to, vai miljonāram Andrim Ramoliņam izdosies atpirkties no aizdomās turētā statusa šajā kriminālprocesā un secīgi ar no apsūdzības.
Kā zināms, par formālo šīs lietas pusi ir paziņojis Dienas Bizness: Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī 17. aprīlī uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas par to, ka, izmantojot SIA Kurzemes finieris maksātnespējas procesu, tā, iespējams, noziedzīgā ceļā nodrošinot iespēju pārņemt kontroli uzņēmumā, tostarp atsavinot vērtīgus pamatlīdzekļus. Kriminālprocess ierosināts par krāpšanu grupā lielos apmēros, kas paredz reālu ieslodzījumu līdz 10 gadiem, tostarp arī mantas konfiskāciju.
Kriminālprocess uzsākts pēc uzņēmuma bijušā valdes priekšsēdētāja Dzintara Odiņa iesnieguma Valsts policijai pagājušā gada 2. septembrī. Dz. Odiņa iesniegumā bija norādīts, ka 2014.gadā notikusī uzņēmuma pārņemšana bijusi ar krāpšanas pazīmēm, - sākotnēji uzņēmuma Stiga RM īpašnieks, „slavenais” miljonārs Andris Ramoliņš viņam esot uzdevies par potenciālo investoru, bet vēlāk iniciējis maksātnespējas procesu tiesā un tā gaitā nodrošinājis Stiga RM kontroli pār SIA Kurzemes finieris.
Dz. Odiņš iesniegumā Valsts policijai cita starpā norādījis arī uz iespēju, ka tikusi realizēta PVN shēma, kurai piekritusi kāda Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona, - un, kā zināms, A. Ramoliņam ir iespaidīga un ļoti daudzveidīga, tostarp arī krimināla attiecību vēsture ar šīs iestādes pārstāvjiem.
Tagad atklāts ir jautājums – kas notiks tālāk? A. Ramoliņa finansiālās iespējas no provinces policistu viedokļa ir faktiski neierobežotas un bezgalīgas, tā ka varianti ir dažādi, tomēr tas, ka iesniegumu un kriminālprocesa sākšanu šķir vairāki mēneši, liek domāt, ka primitīva atpirkšanās, visticamākais, nav izdevusies, un tagad jau viss būs krietni sarežģītāk.
No otras puses, par A. Ramoliņa iespējām provinces policijas iestādēs skaidri liecina fakts, ka, šķiet, viņam būs izdevies „norakt” kriminālprocesu, kas nu jau pirms pāris gadiem tika sākts saistībā ar blēdībām, ierokot kāpu zonā būvgružus un uzdodot tos par seniem pamatiem, lai tiktu pie iespējas kāpās uzbūvēt kāroto māju.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.